Skaistuma konkursu rīkotāja Kristīne Lindenblate un uzņēmēja Marika Ģederte ik gadu apmeklē Rīgas modes nedēļu un cenšas ieraudzīt ko jaunu, ko tādu, kas spētu konkurēt ar ārzemju dizaineru veikumu, diemžēl latvieši tā līdz galam «jaunu velosipēdu nav izdomājuši».

Uzņēmēja Marika Ģederte stāsta, ka apģērbu, dodoties uz Rīgas modes nedēļu, izvēlas no praktiskā viedokļa, jo došanās uz skatēm ir kā darbs, kur daudzas jo daudzas stundas jāstāv kājās, tātad papēžu apavi paši par sevi uzreiz atkrīt.

«Lai kājas nenogurtu, izvēlējos zemus apavus, pēdējos divos gados mēģinu daudz staigāt apavos bez papēžiem. Atklāti sakot, ir grūti uzvilkt papēžu apavus un nostaigāt visu dienu, kaut kādreiz to spēju kā nieku,» atklāj Marika.

Kristīne Lindenblate gan piebilst: ja būtu vajadzība, gan viņa, gan Marika spētu uz papēžiem pavadīt veselu dienu.

Abām modes piekritējām automašīnās ir daudz dažādu apavu, kuri nereti pirms pasākumiem tiek pārvilkti.

Dodoties uz otro dienu, Marika izvēlējās vilkt džinsu bikses un blūzi, ne ierastos kostīmus vai elegantās kleitas, jo vēlējās būt mazliet dumpinieciska.

«Man ļoti patīk džinsu bikses, ikdienā bieži nēsāju šādas bikses vai ādas bikses un ādas jakas, cilvēki mani nav pieraduši tādu redzēt, jo tādā apģērbā pavadu brīvo laiku, uz pasākumiem vai darbu dodos kostīmos, papēžu apavos vai kleitās,» tā Marika.

Kristīne atkal paziņo, ka speciāli nevilka džinsus, jo zināja, ka Marikai tie būs mugurā, bet savu ietērpu arī izvēlējās tikai no rīta.

Marika ir padomdevēja vairākiem modes māksliniekiem, reiz viņa padomus deva zīmolam «Narciss», vēlāk Līgai Bizonei, bet nu tos sniedz Indrai Salcevičai, tāpēc par savu pienākumu uzskata nākšanu uz modes skatēm.

«Man patīk apģērbs, patīk pucēties, skatēs varu paskatīties idejas, jo vērtēju visu kā jau parasts cilvēks, vadoties no tā, vai vilkšu vai nevilkšu, bieži vien domāju - kas gan tiem māksliniekiem darās galvā?» nosaka Marika.

«Es nāku skatīties skates, lai redzētu, kā mūsu mākslinieki aug un attīstās, vēroju, vai viņi iet līdzi pasaules modei vai tomēr paliek vietējā līmenī. Domāju, vai mūsu mākslinieki būtu spējīgi izdomāt ko tādu, lai visa pasaule no tā iespaidotos? Diemžēl viss, ko redzu, ir no kā paņemts, nekas jauns netiek radīts, viss, ko redzu, ir ņemts jau no esošā un papildināts ar pāris jaunām detaļām. Mūsu mākslinieki jaunu riteni nav izdomājuši,» tā nosaka Lindenblate.

Marika piebalso draudzenei, ka tas būtu liels laimes mirklis, ja mēs neiespaidotos no pasaules līmeņa dizaineriem, bet gan viņi no mums.