Osteoporoze: mīti un patiesība

Latvijas Osteoporozes pacientu un invalīdu asociācija (LOPIA) apkopojusi astoņus sabiedrībā biežāk dzirdētos mītus par osteoporozi, lai atgādinātu sabiedrībai par šo trauslo kaulu slimību, kas vecumdienās būtiski var ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti. Sabiedrības pieņēmumus par osteoporozi un tās nopietnajām sekām, kliedē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciālists internajā medicīnā, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Aivars Lejnieks. 

Osteoporoze ir kaulu slimība, kas nemanāmi attīstās vairāku gadu laikā.Kauli pastiprināti zaudē minerālvielas - kalciju un fosforu, kļūst poraini un dobumaini, kaulā veidojas mikroskopiski lūzumi. Ievērojami samazinās kaulu minerālais blīvums, tādējādi tie kļūst trausli un viegli lūst pat pie nelielas slodzes vai traumas. Kaulu veselības stāvokli jeb minerālo blīvumu nosaka ar rentgena osteodensitometrijas metodi. Osteoporoze tiek diagnosticēta, ja kaulu minerālais blīvums ir vienāds vai lielāks par – 2,5 –tas ir standarta novirzes rādītājs no konkrētā cilvēka fizioloģiskās normas.

Osteoporozi nevar uzskatīt par sieviešu slimību, jo tā var attīstīties gan sievietēm, gan vīriešiem. Vienīgā atšķirība, ka sievietēm tā var progresēt nedaudz ātrāk nekā vīriešiem, jo pastiprināti var sākt veidoties, sasniedzot menopauzi (Latvijā tās vidēji ir sievietes pēc 50 gadu vecuma). 10 – 15 gadipēc menopauzes iestāšanās var attīstīties osteoporoze.Savukārt tajā brīdī, kad ir, tā saucamā, vecu cilvēku osteoporoze (cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma), tā vienādi bieži attīstās gan vīriešiem, gan sievietēm, un līdz ar to šis saslimstības biežums izlīdzinās.

Līdz 30 gadu vecumam mēs savus kaulus uzpildām ar kalciju, taču pēc tam katru gadu pakāpeniski mēs to zaudējam, un tāpēc, pēc kāda laikai, kauli kļūst trauslāki. Būtiski, ka sievietes, arī fizioloģiski, nekad nesasniedz tik augstu kalcija uzkrāšanās līmeni kā vīrieši, tādējādi jau pamatāviņām ir nedaudz zemāks kopējais kalcija līmenis kaulos, tāpēc par osteoporozes profilaksi jādomā savlaicīgi.

2.    Osteoporoze ir dabiska novecošanās pazīme un to nevar novērst

Osteoporoze ir klīniskā diagnoze un šai slimībai ir dažādas komplikācijas, piemēram, kaulu lūzumi, kas pamatā ir plaukstas pamatnē, augšstilba kaula kakliņā vai mugurkaula skriemeļos (biežāk krūšu un jostas rajonā). Visnepatīkamākie lūzumi ir augšstilba kaula kakliņā, kaut gan arī skriemeļu un citi lūzumi nav patīkami. Lūzumi nav fizioloģiska norma, taču kaulu minerālā blīvuma zudums ir dabisks, fizioloģisks process (sievietes pēc menopauzes zaudē ap 0,5% no svas kaulu masas ikgadu, bet ir arī tādas, kuras zaudē līdz pat 2% gadā).

Būtiski, vai tas attīstās līdz patoloģiskam līmenim, piemēram, ar rādītāju - 2,5 standarta deviāciju novirzes, vai saglabājas līdz -1 vai -1,5. Vistiešākajā mērā to ietekmē cilvēka dzīvesveids – fiziskās aktivitātes ikdienā, dzīve bez kaitīgajiem ieradumiem,kā arī pareizs uzturs. Cilvēka organismā jābūt pietiekamā daudzumā kalcijam un D vitamīnam.Teikt, ka osteoporoze ir fizioloģisks stāvoklis, ir kļūdaini. Par fizioloģisko stāvokli var saukt kaulu minerālo zudumu saistībā ar vecumu vai pēc menopauzes, bet osteoporoze ir jau patoloģiska diagnoze, kura var izraisīt un izraisa, nopietnas veselības problēmas, kas ietekmē dzīvildzi.

3.    Par osteoporozi nav jāuztraucas, kamēr neesi vecs

Par osteoporozes profilaksi jādomā savlaicīgi. Jauniem cilvēkiem osteoporoze netiek diagnosticēta, bet var būt sastopamas dažādas ģenētiskas kaulu problēmas vai nepilnīga kaulu veidošanās, kas varētu noritēt kā osteoporoze ar lūzumiem utt. Par to, ka var attīstīties osteoporoze ir jāsāk domāt pēc 30 – 40 gadu vecuma, pārdomājot, vai nav jāsāk papildus lietot kalcijuvai D vitamīnu. Kalcija norma asinīs ir ar konstantu lielumu, bet, ja kaut nedaudz mainās (samazinās), tad sāk strādātparatireoīo dziedzeru hormons, kas, lai nodrošinātu normālu kalcija līmeni asinīs, ņem kalciju no kauliem. Lai kalcijs asinīs būtu normāls, nepieciešams, lai tas varētu uzsūkties kuņģa zarnu traktā, ko mēs saņemam ar uzturu vai saņemot papildu kalciju, bet, lai tas notiktu, jābūt pietiekošam aktīvamD vitamīnam, kas veidojas no neaktīvās vitamīna D formas. Ja tas ir zems, tad arī kalcijs būs nepietiekoši, un tas tiks ņemts ārā no kauliem.

4.    Osteoporoze nav nopietna slimība

Pirms vairākiem gadiem tik veikts pētījums par osteoporozes ietekmi uz cilvēka dzīves kvalitāti, jo tieši šie rādītāji ļoti būtiski ietekmē pacienta ikdienas dzīvi. Pētījumā tika iekļauti tādi faktori kā spēja apģērbties bez citu palīdzības; dabūt kaut ko bez palīdzības; staigāt bez palīdzības; kāpt pa kāpnēm, nostaigāt 900 metrus.

Pētījumā piedalījās osteoporozes pacienti ar osteoporotisku kaulu lūzumu. Tika ņemtas vērā viņu fiziskās spējas pirms un pēc lūzuma.

Augšstilba kaula kakliņa lūzuma gadījumā kvalitatīva dzīve ir tikai 4,5 mēneši gadā.Ja ir augšstilba kakliņa lūzums, tad dzīves kvalitāte zudusi 62% cilvēku. Plaukstas pamatnes lūzuma gadījumā dzīves kvalitāte saglabājās 34%. Ja ir skriemeļu lūzums vai lūzumi, tad dzīves kvalitāte saglabājas 32%. Pēc šiem skaitļiem un rādītājiem katram ir jāsaprot, vai tā ir nopietna slimība, vai nē. Kamēr lūzumi nav notikuši, varētu smīkņāt par šo slimību, bet, tad kad lūzumi notiek, tad uzskati kardināli mainās.

5.    Osteoporozi nav iespējams ārstēt

Mūsdienās ir pieejami daudz labi specifiski medikamenti, ar kuriem var ārstēt osteoporozi. Svarīgi ir uzsākt ārstēšanos pirms notikuši lūzumi. Kad lūzums jau noticis, to sauc par smagu osteoporozi un parasti iepriekšējais lūzums par 86% palielina nākamā lūzuma iespēju, tādējādi pirmo lūzuma nevajadzētu pieļaut. Vienīgā problēma ar specifiskajiem medikamentiem ir tā, ka ārsti un pacienti bieži vien uzskata, ka, nozīmējot specifisko ārstēšanu, nav nepieciešams lietot kalciju un D vitamīnu, bet tas nav pareizi. Ir jāsaprot, ka specifiskais medikaments ir tikai kā cements, kas aizkavē ķieģelīšu sabrukumu, bet kalcijs ir tas ķieģelis, kurš nepieciešams, lai atjaunotu zudušo kaulu masu.

6.    Trausli kauli nevar palikt stiprāki

Trausli kauli nozīmē, ka ir samazināts kaulu minerālais blīvums. Pirmais uzdevums šajā gadījumā ir apturēt, lai trauslie kauli nekļūstu vēl trauslāki un nelūstu. Otrais uzdevums – palielināt kaulu minerālo blīvumu, lai kalcijs atkal uzkrātos un paliktu kaulā. Kaulu veselības stāvoklis nekad neatgriezīsies tāds kāds bija 30 gadu vecumā, bet tas var būtiskituvināties, tās saucamai fizioloģiskai normai. Tas nenozīmē, ka, ja mēs nevaram atgūt tādu kaulu veselības stāvokli kā jaunībā, ir jāsamierinās ar trausliem kauliem un jānovēro savu līdzcilvēku kaulu lūzumi, palīdzotviņiem iekļauties sociālā dzīvē un spējā aprūpēt sevi.

7.    Cilvēks var sajust, ka viņa kauli paliek trauslāki

Daudzās publikācijas tiek aprakstīts, ka kaulu trauslums nav sajūtams, bet savā klīniskajā praksē, runājot ar pacientiem, kuriem ir osteoporoze, varu secināt, ka šie cilvēki bieži sūdzas par vispārīgām sāpēm, grūti definējamām sāpēm kaulos. Tas ir saistīts ar to, ka kaulos mazinās kalcija daudzums un tiek kairināti kalcija receptori. Uzsākot vienkāršu regulāru ārstēšanu ar kalciju un vitamīnu D pēc kāda laika šīs kaulu sāpes mazinās. Arī lietojot specifiskos medikamentus, sāpes mazinās.

8.    Ja dzer pienu un vingro, tad osteoporoze nebūs

Ja cilvēks dzertu pienu vairāk nekā 2, 5 – 3 litrus vai apēstu ½ kg sieru, vai kilogrammu biezpiena ikdienas, tad, iespējams, tas ir pietiekošs kalcija daudzums, kas diennaktī ir nepieciešams. Ikdienā ir aktīvi jāvingro, tomēr, lai gan vingrošana nevar novērst, bet aizkavēt osteoporozes attīstību. Ja nav fizisko aktivitāšu,  tad osteoporoze attīstās daudz straujāk un smagāk. Obligāti jāatsakās no smēķēšanas!

Vairāk informācijas par osteoporozi, diagnostiku, speciālistiem: www.osteo.lv/.