Skandalozais fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs nav homoseksuāls un pat ne biseksuāls vīrietis. Vīrieši viņā nekad nav izraisījuši jūtas vai seksuāli piesaistījuši. Toties fotogrāfam nav aizspriedumu, viņš nebaidās no savām jūtām un vēlmēm.

«Manuprāt, ir muļķīgi cilvēkus dalīt pēc orientācijas, jo kritēriji šādam sadalījumam ir ļoti neskaidri - kurš skaitās gejs un kurš neskaitās? Piemēram, vīrietim patīk sekss trijatā – kad ir divi vīrieši un viena sieviete, viņš uzskata, ka divi puiši var sniegt meitenei daudz vairāk baudas. Viņam patīk variants, kad vagīnā vienlaicīgi ir divi locekļi. Viņam patīk sajūta, kad otrs loceklis spiežas pie viņa locekļa. Vai viņš ir gejs?» jautā Aleksandrs.

Aleksandrs turpina uzdot jautājumus, runājot par to, vai, ja vīrietis grupveida seksa laikā skūpstās ar citu vīrieti, bet īstas mīlestības jūtas viņam ir tikai pret sievietēm – tad viņš ir gejs? Vai arī, ja vīrietis sapņo par citu vīrieti, bet visu mūžu dzīvo ar savu sievu un ar vīrieti sekss ir bijis tikai sapņos un fantāzijās, – viņš arī nav gejs?

«Vīrietis nosoda homoseksuālas personas, bet pats ir sajūsmā no anālā seksa ar savu sievu. Viņam pat patīk, kad sieva liek viņam pirksta galiņu dibenā. Kas viņš ir? Vīrietim nepatīk geji - pat masturbējot viņš vienmēr skatās video, kā skūpstās un spēlējas divas meitenes. Tas ir OK?» turpina Aleksandrs.

Fotogrāfs  uzskata, ka dalīt cilvēkus pēc seksuālas orientācijas ir tikpat bezjēdzīgi, kā dalīt pēc matu krāsas vai pēc tā, kas kuram garšo.

«Es uzskatu, ka homofobija – tas ir pūļa efekts. Cilvēki pauž naidu, nospiežot savus personīgos konfliktus un iekšējo agresiju, saistītu ar šiem konfliktiem vai kādiem citiem personīgiem faktoriem. Tas nav uz pierādījumiem balstītu faktu atspoguļojums saistībā ar homoseksuālismu. To var salīdzināt ar to, ka kara laikā nacistu karavīri patiešām domāja: nogalināt ebreju – tas ir izdarīt labu darbu. Mūsdienu homofobiju var salīdzināt ar pagānu un raganu medībām viduslaikos,» pārdomās dalās Aleksandrs.

Sokolovs domā, ka viens no galvenajiem homofobu argumentiem ir tas, ka slikti tiek ietekmētas ģimenes vērtības, taču pierādījumi ir apšaubāmi un subjektīvi. Ir faktori, kuru negatīvā ietekme tiešām ir pierādīta, piemēram alkohols - to tiešām būtu vērts apkarot.

Vēl viens homofobu arguments ir tas, ka netiek pildīta cilvēces galvenā funkcija - vairošanās. Par šā jautājuma filozofiskajiem aspektiem neņemšos spriest, bet par to, ka cilvēcei izmiršana nedraud, esmu informēts.

«Homoseksuālu cilvēku, kuri spēj veidot attiecības tikai ar sava dzimuma pārstāvjiem, skaits ir konstants un būtiski nemainās laika griezumā, neskatoties uz mainīgo sabiedrības attieksmi. Katram cilvēkam ir kaut neliela homoseksuāla daļa. Ja sievietei pavisam nepatiktu sievietes, viņa, skatoties spogulī, nevarētu novērtēt savu personīgo skaistumu. Tāpat ari vīrieši nevarētu apbrīnot Arnolda atlētisko ķermeni vai Džeisona Stethema vīrišķīgos varoņdarbus,» tā Aleksandrs.

Tas nav ne slikti, ne labi. Tas ir dabiski. Un par dabiskumu runājot – bieži Aleksandrs ir dzirdējis argumentus, ka «homoseksualitāte ir pretdabiska», bet arī dzīvnieku pasaulē tā ir sastopama, līdz ar to ir pilnīgi dabiska parādība.

«Es nedalu cilvēkus pēc seksuālās orientācijas. Seksuālā orientācija nenosaka viņa cilvēciskās īpašības, prasmes, zināšanas, spējas - nenosaka neko, kas man ir būtisks. Homofobā sabiedrības attieksme tikai rosina naidu un bailes atzīt un pieņemt savas personīgās vēlmes un jūtas,» nobeidz Aleksandrs.