Oficiāla vēstule:

"Latvijas Republikas

Saeimas Cilvēktiesību un

sabiedrisko lietu komisijai

Latvijas Republikas

Saeimas deputātiem

Rīgā, 2014.gada 15. oktobrī                                                                           

Par nepieciešamajiem precizējumiem

(grozījumiem)

Pornogrāfijas ierobežošanas likumā

Augsti godātie Latvijas Republikas Saeimas deputāti!

Mēs, SIA „CSSL” intīmpreču veikalu darbinieki, vēršamies pie Jums par, mūsuprāt, acīmredzamu nejēdzību mūsu likumdošanā, un proti - likumā „Pornogrāfijas ierobežošanas likums”.

1995. gada 22. novembrī LR Ministru kabinets pieņēma noteikumus nr. 348 (prot. nr. 62, 6.§) “Noteikumi par erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu ievešanu, izgatavošanu, izplatīšanu, publisku demonstrēšanu vai reklamēšanu”, kuri legalizēja pornogrāfiska rakstura materiālu apriti Latvijā. Izstrādājot šos noteikumus, tika izmantota Eiropas valstu pieredze un pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšana  tika koncentrēta tikai intīmpreču veikalos, kuros šāda produkcija ir daļa no preču sortimenta.

Šī kārtība ļāva nodrošināt Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā nepilngadīgu personu interešu ievērošanu un aizsardzību, kā arī autortiesību ievērošanu.

Regulāras pārbaudes deva iespēju valsts institūcijām konstatēt ierobežojumu ievērošanu.

2007.gada 15.martā Saeima pieņēma likumu „Pornogrāfijas ierobežošanas likums”, (turpmāk tekstā - PIL), kas stājās spēkā 2007.gada 1.jūnijā un kurā, veicot grozījumus, preses izplatītāju lobija dēļ tika iebalsotas normas, kuras atļāva bez pašvaldību saskaņošanas (atļaujas) izplatīt pornogrāfiska rakstura materiālus preses izplatīšanas vietās, kā arī grāmatveikalos, savukārt, intīmpreču veikalos šo materiālu izplatīšanai un demonstrēšanai ir jāsaņem pašvaldību atļauja.

Saskaņā ar šiem likuma grozījumiem, Rīgas dome pieņēma saistošos noteikumus „Par vietu saskaņošanas kārtību pornogrāfiska rakstura materiālu tirdzniecībai, demonstrēšanai publiskā vietā vai nodošanai lietošanā par maksu Rīgā”, kuros, cita starpā, noteica vietas, kurās šī darbība ir aizliegta, kaut arī likumā tāds deleģējums pašvaldībām nebija paredzēts.

Piedevām, Rīgas dome noteica vēl vienu papildus ierobežojumu – 100 m attālumu no vietām, kur pornogrāfisko materiālu aprite ir aizliegta (saistošo noteikumu apakšpunkts 2.1 9.).

Ņemot vērā šo saistošo noteikumu  2.1 9. apakšpunktā minēto nosacījumu, Rīgā izveidotajos  mūsu  komercsabiedrības četros intīmpreču veikalos no 2015. gada 1.janvāra ir jāizbeidz  pornogrāfiska rakstura materiālu tirdzniecība, demonstrēšana publiskā vietā vai nodošana lietošanā par maksu, jo katrā no veikalu atrašanās vietām netālu atrodas kāda no aizliegtajām vietām (piemēram- ielas otrā pusē sētas mājā 98 metru attālumā no intīmpreču veikala atrodas doktorāts).

Šādu  Rīgas domes Pornogrāfijas likuma traktējumu (2.1 9.punkts !!!) uzskatām par absurdu, neatbilstošu ne likuma garam, ne burtam. Šie noteikumi ir pretrunā arī tiesiskās paļāvības un samērīguma principiem, jo specializētie  intīmpreču veikali pēc savas būtības un arī Pornogrāfijas ierobežošanas likumā paustā mērķa ir (būtu) vienīgā vieta, kur, respektējot cilvēka tiesības uz privāto dzīvi, dod pieaugušiem cilvēkiem iespēju iegādāties vai skatīties pornogrāfiska rakstura materiālus, tajā pat laikā vienlaicīgi aizsargājot no tiem nevēlamas saskarsmes ar pornogrāfiska rakstura materiāliem tos, kuriem tas nav pieņemami, kā arī bērnus.

Turklāt, tās ir vienīgās vietas Rīgā, kur pornogrāfisko materiālu izplatīšana, tajā skaitā arī filmu demonstrācija notiek legāli – ar kvalitātes kontroli, filmu reģistrāciju,  autor un blakustiesību ievērošanu, nodokļu maksāšanu.

Vēl vairāk – saskaņā ar Pornogrāfijas ierobežošanas likuma 6.panta 3.un 4. daļu pornogrāfiska rakstura materiālus ir atļauts izplatīt gan grāmatnīcās vai tādā tirdzniecības vietā, kas ir paredzēta un stacionāri  iekārtota preses izdevumu izplatīšanai (tātad arī bērnu klātbūtnē), un saskaņā ar Rīgas domes likuma interpretāciju intīmpreču veikali, kuros nav atļauts iekļūt bērniem, kuru skatlogi ir necaurskatāmi un kuros ir izveidoti brīdinājumi, ka šeit tiek izplatīti pornogrāfiska rakstura materiāli rada lielāku kaitējumu nekā šādu materiālu izplatīšana grāmatnīcās vai preses izplatīšanas vietās, kuras var atrasties gan tuvāk par 100 metriem no valsts un pašvaldības iestādēm, baznīcām un lūgšanas namiem, gan ārstniecības un izglītības iestādēm un tml., nemaz nerunājot par šādu materiālu brīvu pieejamību interaktīvajā vidē.

Visi, Rīgā, mūsu darba devējam piederošie 4 intīmpreču veikali (veikali ar zīmolu „LABI”), tika atklāti laika posmā jau pirms 12-20 gadiem. Tajā laikā Rīgas domes izsniegtās atļaujas bija beztermiņa. Uz to brīdi tie pilnībā atbilda LR likumiem, MK un Rīgas Domes saistošajiem noteikumiem un arī atbilst līdz šī gada beigām. Veikalu izveidē ir ieguldīti ievērojami līdzekļi ne tikai šo veikalu iekārtošanā, bet arī to atpazīstamībā visu pastāvēšanas gadu laikā. Jebkurš jauns veikals, atkarībā no izvietojuma, kļūst rentabls tikai pēc vairākiem gadiem. Šodienas situācijā (pēc nesenās krīzes) atvērt veikalu citā vietā ir praktiski neiespējami jauno lielo izdevumu dēļ. Arī reāli atrast tādu vietu, kas atbilstu Rīgas domes saistošo nosacījumu 2.1 9. punktam nav iespējams (varbūt tikai Spilves pļavās vai tamlīdzīgās vietās), pie tam nav nekādas garantijas, ka arī šajā jaunajā vietā – līdz 100 m rādiusā, jebkurā laikā pēkšņi neatvērsies jebkāda ārstniecības vai bērnu iestāde, piem., doktorāts, zobārstniecības kabinets, privātais bērnudārzs kādā dzīvoklī, būtiski ierobežojot mūsu sabiedrības uzņēmējdarbību un padarot to neiespējamu, kam savukārt sekos šo veikalu aizvēršana un  mūsu, šo veikalu darbinieku, atbrīvošana no darba.

Intīmpreču veikali ar to legālo (tātad – valsts atļauto) pornogrāfisko produkciju ir tikai piliens jūrā, salīdzinot ar tām globālā interneta tīkla un televīzijas iespējām, pie kurām pēc izvēles var piekļūt gandrīz visi mūsu sabiedrības dažāda vecuma cilvēki. Tādēļ Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.164 2.1 9.punkta esamība liecina nevis par patiesu vēlmi cīņā par sabiedrības tikumību, bet tai ir formāls un pat bezjēdzīgs raksturs, jo “reizē ar netīro ūdeni , tiek izliets arī pats bērns”.

Minot pasaules praksi, Eiropas galvaspilsētās (piem. Berlīnē) arī ierobežo pornogrāfiskās produkcijas pārdošanu, taču ne jau uz esošo veikalu rēķina, bet gan uz jaunu atvēršanu. Visiem veikaliem, kas darbojas ar pornogrāfisko materiālu izplatīšanu, atļaujas tiek saglabātas  līdz brīdim, kad tie paši izbeidz savu darbību, tādējādi ievērojot tiesiskās paļāvības principu.

Mūsu darba devēja sarakste ar Rīgas domi, VARAM, Tieslietu un Iekšlietu ministrijām, norādot uz situācijas absurdumu un nejēdzību, rezultātu nav devusi, līdz ar to vienīgā iespēja, kā to labot, ir steidzamā kārtā (jo Rīgas domes aizliegums stājas spēkā no 2015. gada 1.janvāra) veikt grozījumus PIL, papildinot PIL  6.panta 3.daļu ar nosacījumu, ka pornogrāfisku materiālu aprite specializētajos intīmpreču veikalos ir pielīdzināma pornogrāfiska rakstura materiālu izplatīšanai grāmatnīcās vai tādās tirdzniecības vietās, kas ir paredzētas un stacionāri  iekārtotas preses izdevumu izplatīšanai.

Lūdzu palīdziet mums saglabāt mūsu darba vietas!

Pielikumā : Rīgas domes 2012.gada 28.februāra saistošie noteikumi Nr.164

Cerot uz Jūsu izpratni,

cieņā   SIA “CSSL”  darbinieki"