Advokāta Grūtupa šokējošā aiziešana

Pirms Jāņiem savā dzīvesvietā tika atrasts miris viens no pazīstamākajiem un ietekmīgākajiem valsts juristiem Andris Grūtups – pašnāvība nošaujoties. Kas lika advokātam ķerties pie tik radikālām metodēm, lai noslēgtu rēķinus ar dzīvi? Visticamāk, ka Grūtupa pēdējās pārdomas un pašnāvības iemesli izklāstīti viņa atstātajā pirmsnāves vēstulē, taču tās saturu zina tikai likumsargi un advokāta tuvākie cilvēki, bet plašākai sabiedrībai tie nav zināmi pat pusgadu pēc Grūtupa nāves. Neoficiāla informācija liecina, ka Grūtups bijis dzīvoklī viens pats, policiju par notikušo jau dažas minūtes pēc liktenīgā šāviena informējuši advokātam tuvi cilvēki, kas arī mitinājušies tajā pašā dzīvoklī. Ierocis piederējis pašam juristam. Grūtupam it kā bijušas smagas veselības problēmas, ja precīzāk – onkoloģiska slimība. «Andris Grūtups pēdējoreiz piezvanīja pirms nedēļas. Esot ko teikt latvju tautai. Telefoniski pasmaidījām, ka nu jau atkal būs par ko sulīgi parunāt un interviju uzrakstīt. Tad tiekamies? Jā, vienīgi... «Es vairs neizeju no mājas. Mēs varam intervēties tikai telefoniski,» viņš teica, piebilzdams, ka sāpes ir tik nomācošas, ka viņam šķiet – ar tām viņš apgrūtinās visu pasauli, ja vien izies kaut kur ārpus sava mitekļa,» atvadu vārdos «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» pauž publiciste Elita Veidemane. Lai gan sazināšanās bija plānota šajā nedēļā, advokāts to sagaidīt vairs nespēja... Pēdējā laikā Grūtups ārā izgājis tikai uz kādu stundiņu, balstoties uz spieķa, bet pēc tam atkal ieslēdzies četrās sienās. «Uzskatu, ka tā bija vīrišķīga rīcība: pārstāt mocīt gan sevi, gan savus tuvos ar pastāvīgām, neremdināmām sāpēm,» rakstīja Veidemane. Vai tas tiešām bija galvenais iemesls? Atliek vien minēt.

Niks Matvejevs mira miegā

Kad no Rīgas krematorijas Lielās atvadu zāles pēdējā gaitā tika izvadīts komponists un dziedātājs Niks Matvejevs, pat šajā brīdī viņš izskatījās liels, varens un cienījams – tāds, kāds viņš ir bijis visu savu 56 gadus ilgo mūžu... Atvadīties no varenās balss īpašnieka Nika Matvejeva ieradās visu radošo profesiju pārstāvji: kādam viņš bija skolotājs, kādam kolēģis, bet kādam – vienkārši labs draugs. Par Nika sirsnību un labo humora izjūtu klīst teju vai veseli varoņeposi, tāpēc nebija jābrīnās, ka daudzi no krematorijas atvadu zāles iznāca, asarās mirkstot – par šo vīru nudien nekad nav nācies dzirdēt nevienu sliktu vārdu. Ja Matvejevs kaut ko darīja, tad tas bija ar lielo burtu, – jāatgādina kaut vai viņa sniegums Mārtiņa Brauna ansamblī «Sīpoli», ģeniālais tumšā spēka Dīteriha atveidojums rokoperā «Lāčplēsis» vai spožais Kvazimodo tēlojums operā «Parīzes Dievmātes katedrāle», kas, protams, ne tuvu nav visi labie Nika darbi. «Kamēr tu šo spēli spēlē/Kamēr tu šo dzīvi spēlē vien/Tava kailā dvēselīte/Dvēselīte purvus brien»... – rakstot šīs rindas, ausīs skan Matvejeva vokāls dziesmā «Dvēselīte». Viņš mira miegā, ar sirdslēkmi. Šis varenais vīrs šķīrās no dzīves klusi un, cerams, bez sāpēm.

Singu pēdējā gaitā izvada «Dinamo» hokejisti

27. aprīlī, tikai dienu pirms savas 91. dzimšanas dienas, aizsaulē devās tautā mīlētā aktrise, Latvijā pats labākais Karlsons, Vera Singajevska. Atvadīties no aktrises gan Jaunajā Rīgas teātrī, gan I Meža kapos atnāca cilvēku simti. Singa bija izteikusies, ka vēlētos, lai viņas zārku bēru ceremonijā nestu «Dinamo» hokejisti, bet uz tā būtu viņas profesionāli vislabāk pazīstamais zīmols – zviedru rakstnieces Astridas Lindgrēnes bērnu grāmatas galvenā varoņa Karlsona propelleris. Šī vēlme tika piepildīta: propelleris (un arī hokeja ripa) tika likts zārkā, savukārt nesēji tiešām bija no «Dinamo». Kad mūsu komandai beidzās sezona un »VZ« taujāja aktrisei un kvēlai hokeja līdzjutējai Singajevskai tās vērtējumu, viņa savas simpātijas gan primāri atdeva Aleksandram Ņiživijam un Gintam Meijam, taču abi bija aizņemti Latvijas hokeja izlases spēlēs Bratislavā un nevarēja ierasties. «Dinamo» pārstāvēja Oskars Cibuļskis, Vitālijs Pavlovs, Juris Upītis, Rustams Begovs, Gunārs Skvorcovs, Deivids Sarkanis, Mārtiņš Porejs, Rihards Cimmermanis. Jauni, stalti, centīgi un talantīgi puiši – Singai būtu paticis...

Liepājas teātra traģiskā nedēļa: noslīkst Jurjāne un Stelmakers

Augustā bija sēras Liepājas teātrī – tur notika atvadīšanās no svētdien traģiski bojāgājušās aktrises Ineses Jurjānes (49) un viņa kolēģa Ulda Stelmakera (54). Abu nāves iemesls bija absolūti nejēdzīgs – noslīkšana. Vietā, kur mākslinieki bija devušies peldēties, ūdens neesot bijis dziļš, bet tur bijušas bedres un straume. Pašlaik gan šķiet, ka šī vieta bijis īsts akacis, – vismaz tā var spriest no daudzos portālos lasītās informācijas ar vietējo iedzīvotāju atziņām: kā ieej jūrā, tā pēkšņi var gadīties bedre utt. »VZ« aptaujātie vietējie atzina, ka tā te tiešām mēdz būt, taču – lai nu kurš, bet abi pieredzējušie liepājnieki Stelmakers un Jurjāne šīs pludmales viltības pārzināja labi. Kāpēc notika šāda traģēdija? Laikam tā bija lemts.

Uģi Rūķīti apbedī blakus sunim

Modes mākslinieka un dzīvnieku kapsētas «Citi medību lauki» īpašnieka Uģa Rūķīša (53) mirstīgās atliekas tika apbedītas viņa paša izveidotajā kapsētā Babītes novadā. Izklausās šokējoši, taču tā bijusi Uģa griba, atdusēties līdzās savam mīlulim – ņūfaundlenda šķirnes sunim. Rūķīša dzīvību izdzēsa pārmērīga atkarība no alkohola. Pēdējie mēneši diemžēl nebija tie skaistākie modes mākslinieka dzīvē...

Peters mirst lidostā

Novembra beigās šokējoša ziņa pienāca no Austrijas – 39 gadu vecumā pēkšņi miris izcilā dzejnieka Jāņa Petera dēls, Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Krišjānis Peters. «Tas notika ļoti pēkšņi,» šāda bija oficiālā versija no Rīgas domes. Patiesībā arī neoficiālā no tās īpaši neatšķīrās: Peters esot izkāpis no lidmašīnas, gājis pa trapu un... viss. Sirds.

Holmss Smalkās aprindas – skandalozi un tieši