Kādreizējais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, kurš pašlaik nedarbojas aktīvajā politikā, attaisno Krimas aneksiju, jo „tā gribēja Krimas iedzīvotāji”, intervijā LTV7 raidījumam „Bez Obid” sacīja Jurkāns.

Jautāts par Krimas situāciju, viņš vispirms norādīja, ka tas ir sarežģīts jautājums un ir jādomā, vai sekot tautu pašnoteikšanas principam vai valsts teritoriālās vienotības principam. 

Viņš piebilda, ka Krimas iedzīvotāji gribēja būt ar Krieviju, tātad Krima var būt Krievijas sastāvdaļa. „Jā, tad „Krima – mūsējā” [pēc Krimas aneksijas Krievijā popularitāti ieguvušais sauklis], jo Krimas iedzīvotāji tā gribēja,” sacīja Jurkāns.  

Jautāts, vai Krimas pievienošanās Krievijai nav starptautisko tiesību pārkāpums, Jurkāns atbildēja ar jautājumu: „Kurš tad mūsdienās ievēro starptautiskās tiesības?” Viņš kā piemēru minēja, piemēram, sabiedroto iebrukumu Irākā.

Fragments no raidījuma "Bez Obid" (krievu valodā):




Jau vēstīts, ka Ukrainā pēc ilgiem iedzīvotāju protestiem februārī  gāzts prezidenta Viktora Janukoviča režīms, Janukovičs aizbēga uz Krieviju, bet Maskava, izmantojot politisko nestabilitāti, martā anektēja Krimu, pamatojoties uz pussalā notikušo „referendumu”, kuru gan starptautiskā sabiedrība neatzina. Vēlāk Maskava sāka destabilizēt situāciju Donbasā, kur separātisti izveidoja pašpasludinātās Doņeckas un Luhanskas tautas republikas.

Rietumvalstis un Ukraina vaino Krieviju separātistu atbalstīšanā, bet Maskava to noliedz.  Aprīlī Kijeva uzsāka pret kaujiniekiem pretterorisma operāciju. 20.septembrī Minskā panākta vienošanās par pamieru, taču sadursmes turpinās, un novembrī separātisti Doņeckā pat sarīkojuši neatzītas vēlēšanās.
Holmss Smalkās aprindas – skandalozi un tieši