Ušakovs uzskata, ka žurnāls IR melo

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs norāda, ka izdevumā IR šīs nedēļas numurā publicētais materiāls par Rīgas pašvaldības budžeta situāciju satur melus, izdomājumus un sagrozītu informāciju. Ja izdevums neatsauks nepatieso informāciju, pašvaldība to prasīs tiesas ceļā. 

Piemēram, daži no nepatiesajiem apgalvojumiem un Rīgas domes Finanšu departamenta paskaidrojumi:

Par rēķinu skaita ierobežošanu vienā dienā un par ēku Valdemāra ielā 40

Rīgas domes Finanšu departaments nav noteicis ierobežojumus apstrādājamo maksājumu skaitam vienā dienā.

Kopš 2010.gada Rīgas pašvaldībā ir vienota centralizēta grāmatvedība, kas nozīmē, ka pēdējos piecus  gadus notiek pastāvīga budžeta izpildes kontrole visa gada garumā, lai iesniegtie maksājumi atbilstu grāmatvedības normatīviem un nepārsniegtu apstiprināto tāmi.

Katru gada decembrī grāmatvedībā tiek pieņemti apstrādāti aptuveni 20 000 rēķinu (citos mēnešos no 5000 līdz 10 000), un veikti vairāk nekā 1000 maksājumu dienā.

Rēķinam jābūt noformētam atbilstoši grāmatvedības prasībām, kas attiecas arī uz ēkas Valdemāra ielā 40 apsaimniekošanas apmaksu, kur šobrīd notiek tiesvedības par atbildīgo par komunālo pakalpojumu apmaksu, jo dzīvoklis bija ilgstoši patvaļīgi aizņemts. „Latio namsaimnieks" nevēlas izrakstīt rēķinus par apsaimniekošanas izdevumiem, bet iesniedz pašvaldībai grāmatvediski nepamatotu dokumentu - pirmstiesas brīdinājumu, kas nevar tikt apmaksāts, jo neatbilst likumu prasībām.

Par „atalgojuma aizkavēšanu”

Algas Rīgas domes darbiniekiem tiek maksātas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem. Arī 2014.gada beigās un 2015.gada sākumā algu samaksa notika atbilstoši līgumiem, bez aizkavēšanās. Pagājušajā gadu mijā gan uz Ziemassvētkiem, gan ap Jauno gadu bija īpaši daudz brīvdienu, tāpēc gadu mijas nedaudzajās darba dienās algu izmaksa bija jāiekārto tā, lai tā noritētu saskaņā ar darba līgumos paredzētajiem termiņiem, kas arī tika veikts. Tiem darbiniekiem, kuriem algu paredzēts izmaksāt līdz nākošā mēneša (šajā gadījumā - janvāra) 5.datumam, algu izmaksas tika veiktas jau 22.decembrī, arī deputātiem.

Par apgalvojumu, ka „uzkrājumi ir sadiluši, jo pašvaldība jau gadiem dzīvo pāri saviem līdzekļiem un nauda lielā mērā aizplūst nevis investīcijās, bet uzturēšanas izdevumiem – tiek noēsta subsīdijās un dotācijās pašvaldības uzņēmumiem”.

Tā kā Rīgas pašvaldības budžeta ieņēmumi ik gadus (vismaz laikā no 2008.gada) ir bijuši lielāki par uzturēšanas izdevumiem (2014.gadā - par 13%), uzturēšanas izdevumi visus pēdējos gadus ir bijuši pilnībā nosegti ar ieņēmumiem, uzkrājumi to finansēšanā nevarēja tikt izmantoti. Uzkrājumi tika izmantoti tikai kapitālo projektu finansēšanai.

Laikā no 2009.gada līdz 2014.gadam kopējie budžeta izdevumi palielinājušies par 73,2 mlj euro, izdevumi subsīdijām (uzņ.) - par 23,1 mlj euro. (31,5% no pieauguma).

Rīgas pašvaldības dotācija „Rīgas satiksmei” ir finansējums par sniegtajiem pakalpojumiem pašvaldības funkcijas „organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus" nodrošināšanai.

Par pašvaldības īpašumu „masveida izpārdošanu”

Vēsturiskie dati rāda, ka 2015.gadā pašvaldības ieņēmumi no īpašuma pārdošanas ir tikai 1/3 no 2007.gada vai 2008.gada ieņēmumiem, tāpēc apgalvojums, ka notiek masveida īpašumu izpārdošana ir nepatiess.

Par pašvaldības ieņēmumiem

Budžeta ieņēmumu jomā starp valsts un Rīgas (un pašvaldību kopumā) budžetiem vērojama atšķirīga dinamika.

2014.gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi par 6% pārsniedza 2008.gada līmeni, turpretī Rīgas pašvaldības ieņēmumi 2014.gadā bija par 17% zemāki nekā 2008.gadā, t.sk. Rīgas budžetā saņemtās valsts mērķdotācijas - par 37% mazākas nekā 2008.gadā.

Valstij samazinot vai pārtraucot atsevišķu izdevumu pozīciju finansēšanu, kuras iepriekš tika finansētas no valsts mērķdotācijas, pašvaldība pārņēma to finansēšanu, valsts mērķdotāciju aizvietojot ar saviem ieņēmumiem.

Par Rīdzinieka karti

Žurnāla IR apgalvojums, ka „ grandiozais plāns īpaši ražīgs nav bijis - statistika rāda, ka 2014.gada jūlijā Rīgā deklarējušies nepilni 702 tūkstoši cilvēku jeb nepilni 5,4 tūkstoši vairāk nekā iepriekšējā gadā”.

Salīdzinot ar 2013.gada jūliju,  Rīgā bija deklarējušies par  6 438 iedzīvotāju vairāk.

Turklāt jāņem vērā, ka iepriekšējos gados bija vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanas par aptuveni 3000 gadā, kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka Rīgā no jauna deklarēto skaits sasniedza 10 000 cilvēku. Dome tiešām nevar šobrīd nosaukt precīzu nodokļu ieguvumu, jo jāņem vērā, ka nodokļus maksā tai pašvaldībai, kurā iedzīvotājs ir deklarēts tieši 1.janvārī.

Pilnā apjomā nodokļus ieguvumus varētu novērtēt tikai 2015.gadā, tomēr ar 2015.gada 1.janvāri Finanšu ministrija ir pārtraukusi līgumu ar Rīgas domi par speciālo nodokļu iekasēšanas kārtību, kā arī VID ir pārtraukusi informācijas sniegšanu par nodokļu maksātājiem.

Apgalvojums - „Rīga dzīvo pāri saviem līdzekļiem"

Par pretējo liecina Rīgas pašvaldības saistību dinamika, kas laikā no 2009.gada līdz 2014.gadam ir samazinājušās par 74.1 mlj eiro. Salīdzinājumam - pārējo Latvijas pašvaldību (bez Rīgas) saistību apjoms šajā laika posmā ir palielinājies par 264,5 miljoniem eiro.