383 400 pacientiem Latvijā ik gadu muskuļu un skeleta sistēmas slimības  rada īslaicīgu darbnespēju. Tā ir izplatītākā, invaliditāti izraisošā slimību grupa Eiropā, tajā skaitā arī Latvijā.  No 170 miljoniem cilvēku darbspējīgā vecumā, katram 6 iedzīvotājam jeb 16% ir reģistrēta hroniska muskuļu un skeletu sistēmas slimība vai šo slimību izraisīta indvaliditāte un katru gadu šo pacientu skaits turpina strauji pieaugt.

2013.gadā Latvijā  2800 pacientiem muskuļu un skeleta sistēmu slimību dēļ piešķirta pirmreizēja invaliditāte un salīdzinot ar 2012.gadu šis skaitlis pieaudzis par 15%. Ar šīs slimību grupu un tās radītajām sāpēm saskaras aptuveni 100 miljonu darbspējīgie cilvēki visā Eiropā, vecumā no 18 – 59 gadiem, būtiski izjūtot darbaspēju un dzīves kvalitātes pasliktināšanos.

Katru gadu ap 40% reimatoīdā artrīta pacientu saskaras ar darba spēju ierobežojumu. Ja pacients netiek efektīvi ārstēts, tad 80% pacientu mazāk nekā 2 gadu laikā attīstās locītavu bojājumi, bet 30% pacientu slimības pirmajos trijos gados kļūst darba nespējīgi un iegūst pastāvīgu invaliditāti. Savukārt, pēc 30 gadiem, slimības dēļ darbaspējas zaudē 90% pacientu.

Lai mazinātu muskuļu un skeleta sistēmas slimību ietekmi un darbaspēju zudumu, Latvijā kopš 2012.gada tiek realizēts projekts Fit For Work? („Piemērots darbam?”), kura ietvaros tiek veikti dažādi pasākumi sadarbībā ar valsts institūciju pārstāvjiem, Latvijas Reimatologu asociāciju un Latvijas kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrībām, lai uzlabotu muskuļu un skeletas sistēmas slimnieku veselības stāvokli, veselības aprūpes sistēmu, pacientu atgriešanos darba tirgū un novērstu radītos ekonomiskos zaudējumus valstij muskuļu un skeleta sistēmas slimību izraisītas darbnespējas dēļ. Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegtajiem aprēķiniem muskuļu un skeleta sistēmas slimības rada 50% no visām darbnespējām, kas ilgst līdz trīs dienām un 60% no patstāvīgas darba nespējas.

2007. gadā Lielbritānijā aizsāktais projekts Fit For Work jeb „Piemērots darbam” savu darbību vairāku gadu garumā īsteno ne vien Latvijā, bet arī citās, kopumā 26 Eiropas Savienības dalībvalstīs,  kā arī Kanādā, Izraēlā un Austrālijā.

Par projektu un tā darbību stāsta Daiga Behmane, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja, Latvijas Republikas Veselības ministra padomniece un projekta „Fit For Work” darba grupas vadītāja Latvijā.

Kāds ir projekta izveides mērķis?

Projekta  Fit For Work  mērķis ir veicināt agrīnu muskuļu un skeleta sistēmas slimību diagnostiku un ārstēšanās uzsākšanu, lai veicinātu šo cilvēku ātrāku atgriešanos darba tirgū, palielinātu veselīga mūža ilgumu un mazinātu pacientu slogu sabiedrībai, ko veicinājusi ilgstoša darbnespēja un pat slimības izraisīta invaliditāte.

Tā kā šī slimību grupa ir lielākais invaliditāti izraisošais cēlonis darbspējīgo iedzīvotāju vidū,tās būtiski pasliktina cilvēku individuālo produktivitāti, kā arī ietekmē kopējo darba tirgu un tā kvalitāti, kavējot arī valsts ekonomisko attīstību, kas tiek ierobežota ar labi kvalificēta darbaspēka samazināšanos un apjomīgo darbnespējas lapu skaitu, kas rada zaudējumus indivīdam, uzņēmējiem, sociālajam budžetam un valsts ekonomikai kopumā.

Projekta mērķis ir pievērst  pastiprinātu valsts institūciju un politikas veidotāju uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt iedzīvotājiem savlaicīgu hronisko, tajā skaitā, muskuļu un skeleta sistēmas slimību diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, lai pēc iespējas ātrāk atgrieztu šos pacietus darbā un pilnvērtīgā sociālajā dzīvē. Slimības un invaliditāte ir galvenie faktori, kas nosaka veselīgi nodzīvotu dzīves gadu rādītāju, kas Latvijā vīriešiem ir tikai 53,5 gadi un sievietēm 56,5 gadi, ES valstīs vidēji attiecīgi 61,8 un 62,2 gadi. Latvijas Nacionālais plāns paredz šo rādītāju līdz 2030.gadam uzlabot līdz esošajam Eiropas valstu iedzīvotāju rādītājam.

Kādas ir Jūsu prognozes? Kā saslimstība ar MSS ietekmēs valsts ekonomisko attīstību? Kādi pasākumi būtu jāveic, lai situāciju uzlabotu?

Pavisam noteikti ir nepieciešams sākt ar precīzu prioritāšu izvirzīšanu, kas projekta ietvaros jau ir realizēts. Tā kā projekta ietvaros tiek akcentētas divas nozares – reimatoloģija un arodveselība, ir izstrādāti darbības virzieni, kurus plānots īstenot sadarbībā ar valsts institūcijām. Reimatoloģijas nozarē, sadarbībā ar Veselības ministriju un Nacionālo Veselības dienestu ir nepieciešams nodrošināt pacientiem savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanās uzsākšanu, izveidot reimatisko pacientu reģistru, izveidot artrīta un reimatisko pacientu aprūpes kabinetus, nodrošināt valsts apmaksātas reimatologu konsultācijas Latvijas reģionos, pārskatīt speciālistu darba samaksu un nosacījumus. Pacientu reģistrs ļaus novērtēt slimību izplatību, pacientu ārstēšanas rezultātu, nodrošinās datu pieejamību ārstiem un valsts institūcijām.

Reimatologu skaits Latvijā ir zemākais visā Eiropā – 0,5 speciālisti uz 100 000 iedzīvotājiem. Kā rāda kaimiņvalstu prakse, Igaunijā ir 4 reimatologi uz 100 000 iedzīvotājiem, bet Lietuvā 2,8 tādējādi ievērojami samazinot iedzīvotāju rindas pie speciālistiem un speciālistu noslodzi, ļaujot sniegt efektīvu palīdzību tiem pacientiem, kuriem tā nepieciešama nekavējoties.  Šobrīd gaidīšanas laiks līdz pirmreizējai reimatologa konsultācijai var sasniegt 14 nedēļas, bet gaidīšana uz svarīgākajiem izmeklējumiem un diagnostiku pat 17 nedēļas.  Viena no svarīgākajām prioritātēm  ir arī rehabilitācijas un fizioterapijas pakalpojumu pieejamība.

Tāpat ir būtiski ar ES finansējuma palīdzību turpināt ģimenes ārstu apmācību Reimatologu skolas ietvaros, īstenojot sadarbību ar gastroenerologiem, dermatologiem, oftalamologiem un citiem speciālistiem. Šajā slimību grupā liela nozīme ir multidisciplināras ārstu komandas koordinētam darbam. Projekta ietvaros ir plānots papildus izglītot arī medmāsas, kuras strādā ar hroniskiem pacientiem ar reimatiskajām saslimšanām.

Savukārt arodveselības jomā ir būtiski jāsamazina saslimstība ar neiekasīgajām ar darbu saistītajām saistaudu muskuļu un skeleta sistēmas slimībām, nodrošinot darbinieku obligātās veselības pārbaudes, palielinot darba devēju lomu, un strādājošo iesaisti, ar darba vidi un darba specifiku saistīto risku mazināšanā un novēršanā. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta  speciālisti ir sagatavojuši pasākumu programmu ar darbu saistīto slimību profilaksei un mazināšanai.

Tāpat nepieciešams informēt sabiedrību par muskuļu un skeleta sistēmas slimību profilaksi un riska faktoru ietekmes mazināšanu, pievēršot īpašu uzmanību jauniešu un nodarbināto balsta kustību aparāta veselībai, kā arī popularizējot nepieciešamību sekot ergonomikas pamatpricipiem darbavietās un izglītības iestādēs. Projekta ietvaros tiek plānota arī ar darbu saistīto neiekaisīgo muskuļu un skeleta sistēmas slimību agrīnas atpazīšanas un diagnostikas veicināšana, uzlabojot obligātās veselības pārbaužu kvalitāti un speciālistu pieejamību.

Ko saslimšana ar muskuļu un skeleta sistēmas slimībām ilgtermiņā nodara indivīdam un sabiedrībai kopumā?

Fizisko funkciju zaudējuma gadījumā ekonomiskais slogs ilgtermiņā paredz lielākas medicīniskās izmaksas pacientiem un valsts veselības aprūpes sistēmai, pacientam nodrošinot tādus pakalpojumus kā hospitalizācija, operācijas, laboratoriskie pakalpojumi un ārstēšanai nepieciešamo medikamentu iegāde.  Tāpat ilgstoši slimojot samazinās indivīda spēja gūt regulārus ienākumus - palielinās nespēja strādāt pilnu darba laiku, pazeminās produktivitāte, tiek kavēts darbs, kas var rezultēties ar tā zaudēšanu, kā arī pasliktinās pacienta dzīves kvalitāte, spēja rūpēties par ģimeni, sociālās dzīves aktivitātes un personiskā neatkarība – gan finansiāla, gan praktiska.

Ja pacients netiek efektīvi ārstēts, tad 80% pacientu mazāk nekā 2 gadu laikā attīstās locītavu bojājumi, bet 30% pacientu slimības pirmajos trijos gados kļūst darba nespējīgi un iegūst pastāvīgu invaliditāti.

Kā muskuļu un skeleta sistēmas slimības ietekmē darbspējīgo iedzīvotāju produktivitāti un konkurētspēju darba tirgū?

Muskuļu un skeleta sistēmas slimībām ir vislielākā ietekme uz darba spējīgā vecuma iedzīvotāju darba spējām. Tas izpaužas gan pārejošā vai ilgstošā darba nespējā vai arī samazinātā darba produktivitātē. 

Pētījumi rāda, ka daļa pacientu turpina strādāt, neskatoties uz ierobežoto funkcionalitāti un, īpaši, konkurences apstākļos, slimību no darba devēja slēpj. Zaudētā produktivitāte, kas ir saistīta ar darbinieku sāpēm slimības rezultātā ir vairāku pētījumu objekts. Tā ASV darbaspēka apsekojuma pētījumā tika konstatēts, ka muguras sāpes un artrīta sāpes ir samazinātas produktivitātes iemesls attiecīgi 3,2% un 2% strādājošajiem. Produktīva laika zaudējumi saistībā ar muguras un artrīta sāpēm sastādīja ap 5 stundām nedēļā, kas mēnesī veido 20 stundas, bet gadā 1 strādājošam tas sastāda jau virs 200 stundām zaudētas produktivitātes.

Ņemot vērā, ka Latvijā gadu no gada pieaug pirmreizējās invaliditātes ar muskuļu un skeleta sistēmas slimībām, kā arī kopējās darba nespējas lapu skaits, var secināt, ka attiecīgi pieaug darba nespēja šo slimību rezultātā.

Kādas izmaksas muskuļu skeleta sistēmas slimības sastāda valstij, indivīdam un darba devējam?

Projekta ietvaros tika izstrādāts slimību izmaksu ekonomiskais modelis un veikts muskuļu un skeleta sistēmas slimību ekonomiskā sloga aprēķins, lai novērtētu sabiedrības kopējās izmaksas un to sadalījumu. Ik gadu Latvijā šo slimību izmaksas pārsniedz 160  miljonus EUR gadā. Veselības aprūpes sistēmas izmaksas veido tikai 20% no visām izmaksām, lielāko daļu uzliekot uz pacienta pleciem. Indivīda personīgās (tiešās un netiešās) izmaksas sastāda virs 30% no kopējām izmaksām, bet otra lielākā izmaksu daļa (virs 25%) gulstas uz darba devēju pleciem, saistot tās ar darbnespējas lapām un darbinieku produktivitātes. Arī nozīmīga izmaksu daļa – ap 16% ir  sociālās apdrošināšanas  sistēmas izmaksas, kas ir saistītas ar darba nespējas un invaliditātes pabalstiem.

Pēc veiktās izmaksu analīzes var secināt, ka pacienti no savas kabatas spiesti maksāt gan par diagnostikas pakalpojumiem, gan par savlaicīgu speciālista konsultāciju garo rindu dēļ, gan vitāli svarīgiem ārstēšanās un rehabilitācijas pakalpojumiem. Nelielā veselības aprūpes sistēma izmaksu daļa to skaidri apliecina. Tas, savukārt, noved pie ielaistas slimības, augstākiem invaliditātes rādītājiem, lielākiem sabiedrības izdevumiem kopumā.

Kādas ir projekta Fit For Work ieceres un plānotās tuvākās aktivitātes?

Fit For Work projekta ietvaros ir plānots vairot sabiedrības izpratni par MSS radīto seku sociālo un ekonomisko nozīmību. Ņemot vērā Latvijas prezidentūru, rīkojam starptautisku konferenci šī gada 29.aprīlī, uz kuru esam aicinājuši Latvijas atbildīgo institūciju, pacientu un profesionālo asociāciju pārstāvjus, lai kopā ar projekta dalībvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvjiem apmainītos ar pieredzi un diskutētu par nākotnes risinājumiem.

Konferencē plānotas Pasaules Veselības organizācijas un  Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development) pārstāvju piedalīšanās, kas informēs par pasākumiem muskuļu un skeleta sistēmas slimību sloga mazināšanā starptautisku organizāciju skatījumā. Fit For Work projekta pārstāvji no Lielbritānijas, Spānijas, Austrijas un citām valstīm dalīsies savā pieredzē par pasākumiem, kuri devuši ievērojamu rezultātu slimības sloga mazināšanā.

Latvijas speciālisti prezentēs savu skatījumu uz veicamajiem pasākumiem – pakalpojumu pieejmības veicināšanu, izveidojot tādu pacientu plūsmas shēmu, kas nodrošina savlaicīgu, koordinētu un multisektorālu, uz diagnostiku un rehabilitāciju vērstu ārstēšanu gan pacientiem ar reimatiskām slimībām, gan arodslimībām.  Balstoties uz koordinētu pieeju būs iespējams izstrādāt algoritmus, kas skaidri parādīs un pamatos konkrētas nepilnības un trūkumus, uz kā pamata varēs noteikt nepieciešamo ieguldījumu apjomu un struktūru. Vienlaicīgi tiks apspriesti pasākumi, kas veicami sadarbībā ar Labklājības ministriju, lai ciešāk sadarbotos un koordinētu pasākumus ar hroniskām slimībām slimojošu pacientu veselības un sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Holmss Smalkās aprindas – skandalozi un tieši