18.  martā koncertzālē „Rīga” notika bijušās fabrikantes Antras Stafeckas pirmā solo albuma „Vientuļā zvaigzne” prezentācijas koncerts.

Lai noskaidrotu kā šo pasākumu vērtē vokālais pedagogs, profesors Edgars Kramiņš, uzrunājām viņu dienu pēc koncerta.

„Man Jūs jāsarūgtina, bet es neapmeklēju šo pasākumu, lai gan tiku aicināts. Apmeklēt šādu pasākumu uzskatu  zem sava goda.

Ar Antras Stafeckas darbošanos Latvijas popmūzikā esmu pazīstams vairāk kā 3 gadus, kopš strādāju Guntara Rača vadītajā talantu šovā. Īsi to varu raksturot kā spilgtu paraugu mūsu pašmājas popmūzikas spožumam un postam.

Atceros, ka pirms neilga laika nācās redzēt viņas uzstāšanos „Muzikālās Bankas 2014” apbalvošanas ceremonijā 2014.gada 24.janvārī. Antras Stafeckas parādīšanās uz skatuves man atsauca atmiņā vienu no bezgaumīgākajiem pēdējā laika priekšnesumiem Latvijas popmūzikā.

Proti, nebūdama labā vokālā formā, viņa atļāvās dziedāt ļoti skaisto Gunāra Freidenfelda dziesmu „Kaktuss”, kas sarakstīta aizgājušo gadu labākajās tradīcijās, prasot no dziedātāja vokālo prasmju pārvaldīšanu vismaz 1,5 oktāvas robežās.

Neskatoties uz to, ka dziesma tika atskaņota zema tesitūrā (Fa mažorā), dziedātāja nespēja piedziedājumā aizsniegt pat pirmās oktāvas Sib. Balss zemajā tesitūrā skanēja nopūsti un ne visai tīri, kas arī neļāva brīvi paņemt augšējās skaņas. Vokālā melodija cieta no nevīžīgi spiestām skaņām, pārelpas un neattaisnotiem piebraucieniem, kas kopā ar nevietā ņemtām elpām veidoja tādu kā rīstīšanos. Kopumā balss skanēja neizlīdzināti un plakani, bez nepieciešamā rezonātoriskā kupluma.

Par attieksmi pret klausītājiem liecināja arī fakts, ka dziedātāja nebija iedziļinājusies dziesmas saturā un absolūti nesaprata par ko ir šī dziesma, kas noveda pie tā, ka vairākkārtīgi tika jaukti dziesmas vārdi. Par satura neizpratni liecināja arī mistiski kaislās roku kustības un neizprotamā tupstīšanās. Brīžam šķita, ka uz skatuves iztrūkst vien striptīzklubu skatlogos novērotais stienis.

Zelta krāsas tērps un režisora uzdevums parādīties uz skatuves no aizmugurējā plāna, izvirza ļoti lielas pretenzijas, jo izceļ gaitu un iemaņas tērpa nēsāšanā. Arī šis aspekts bija neveiksmīgs, jo izcēla Stafeckas auguma un gaitas šī brīža defektus: līka mugura, tauku kunkulīši un apaļīgi ļumīgas rokas, nesavākts vēders, sagumusi stāja, slāšana lieliem soļiem un kleitas bezgaumīga plivināšana ar kājām. Atcerēsimies, ka zelta krāsas tērps no dziedātāja vienmēr pieprasa nevainojami koptu augumu! Pie tam atkailināta tērpa estētika prasa arī nevainojami un svaigi skūtas paduses, pat, ja ignorējam tādu stilistisku niansi, ka vakarkleita ar atklātiem pleciem prasa valkāt kurpes ar slēgtu purngalu. Es tiešām ieteiktu dziedātājai, kura par nodokļu maksātāju naudu pretendē būt uz skatuves, būt paškritiskākai, biežāk un kritiskās ieskatīties spogulī. Tad iespējams galva, rumpis un balss beidzot veidos dabīgu koptēlu.

Kopumā Antras Stafeckas visai pašdarbnieciskais uznāciens „Muzikālās Bankas 2014” apbalvošanas ceremonijā man atgādināja biklos TV šova „Okartes skatuve” laikus. Bet kur palicis darbs ar sevi šo gadu garumā un izaugsme?

Diemžēl jāsecina, ka ar nekaunību mūsu valstī var panākt daudz!”