20 sekunžu video: Lūk, kāds skaistulis pasaules sievietēm atmiņā paliks Alēns Delons - https://www.youtube.com/shorts/lEvreIQJV7c


5 minūšu video - šarmantais Alēns Delons dzied kopā ar seksīgām dāmām R.I.P. Alain Delon. Mūžībā devies pasaules sekssimbols un sieviešu elks Alēns Delons (youtube.com)


Izsakām visdziļāko līdzjūtību Alēna Delona tuviniekiem, draugiem, fanēm, pielūdzējām un talanta cienītājiem.


Es neesmu Džeina Fonda, mans, mīļais Alēn Delon! Nav Parīze, Roma, Londona, manas mājas ir māla klons. Tā dzied Olga Rajecka - un šī dziesma it vienmēr bijusi mīlēta un populāra Latvijas klausītāju vidū.



IN MEMORIAM. Mūžībā devies leģendārais franču aktieris Alēns Delons 1935-2024. Alain Delon...

ATVADU FOTOGALERIJA - ALĒNS DELONS AR SAVĀM DZĪVES SIEVIETĒM. ĪPAŠI MĪĻI KOPĀ AR PIRMO SIEVU NATĀLIJU DELONU - BILŽU GALERIJAS SĀKUMĀ


2024. gada 18. augustā, 88 gadu vecumā mūžībā devies franču kino aktieris, ekrāna leģenda Alēns Delons. Aktieris dzimis 1935.gada 8.novembrī, un ilgi viņš bija viens no slavenākajiem aktieriem pasaulē.

23 sekunžu video kopā ar draugu aktieri Žanu Polu Belmondo - https://www.youtube.com/watch?v=n_ipdXqJxW0

Alēns Delons (pilnā vārdā Alēns Fabiens Moriss Marsels Delons, 1935-2024) bija franču kino zelta laikmeta zvaigzne, kurš pasaules slavu iemantoja kā viens no Eiropas labākajiem aktieriem. Viņš tika apjūsmots arī pievilcīgās, vīrišķīgās ārienes dēļ un pat dēvēts par visskaistāko vīrieti kino, vēsta BBC.

Pēdējos mūža gadus Alēnu Delonu vajāja veselības likstas; viņš dzīvoja vientuļi un sabiedrībā izgāja reti. "Aktieris mūžībā devies mierpilnā gaisotnē savās mājās, līdzās esot viņa bērniem un ģimenei," teikts oficiālajā paziņojumā medijiem.

Alens Delons filmējies vairāk nekā 80 filmās, tostarp - Eiropas kino klasikas darbos "Spožajā saulē" (Plein soleil, 1960), "Roko un viņa brāļi" (1960), "Aptumsums" (1962), "Melodija no pagraba" (Mélodie en sous-sol, 1963), "Gepards" (Il Gattopardo, 1963), "Samurajs" (1967), "Baseins" (La Piscine, 1969), "Sarkanais aplis" (1970), "Borsalino" (1970), "Zorro" (1975) "Mūsu stāsts" ( Notre histoire, 1984) un daudzās citās pie režisoriem Lukīno Viskonti, Žana Lika Godāra, Žana Pjēra Melvila, Mikelandželo Antonioni, Luija Mala un citiem.

1995.gadā Delons ieguva Berlīnes starptautiskais kinofestivāla goda balvu "Zelta lācis" par mūža ieguldījumu, bet 2019. gadā - Kannu kinofestivāla balvu "Zelta palmas zars".

Lūk, dažu Latvijas fanu atvadu vārdi -

Līga Vasiļūna:

Alēns Delons miris.

Mūsdienu  sabiedrībā,  kad visi baidās paniski no vecuma, nāves un cenšas  izskatīties  jaunāki,  iesaka tev lietot šādus  krēmus  un tādus  krēmus. Un uzzinot, ka tu savos nu jau  faktiski  45, nelieto nekādus specifiskus krēmus - ir šausmās. Bet man nav bail  ne no novecošanas,  ne nāves.

Īsi  pirms  dzimšanas  dienas  daudz ir cilvēkiem pārdomu un zinātnieki  ar saka, ka biežāk  piedzīvo  depresiju.

No vienas  puses gaidi  dzimšanas  dienu,  bet no otras, esi tajā  vecumā,  kad saproti, ka būs  tāda  diena,  kā  visas citas un kas tur ko gaidīt,  ka kļūsti vecāks.  Tāpat tas notiks.  Un īsti  nekad  nav  bijusi vērienīga  svinēšana ar citiem, jo pati to neesmu  gribējusi rīkot sev.  

Es dzimšanas  dienās mēdzu tāpēc pazust un būt  ar sevi vien. Tad neko negaidi  un zini - ko pats sev uzbursi, tas arī  būs.


Es atceros, kad man  bija gadi aptuveni 10 - Eolikai bija jauna  dziesma.  Toreiz nezināju,  kas ir Dzeina Fonda  un Alens  Delons. 

Es piedzimu  PSRS , okupācijas  laikā.  Kaut 80tie jau bija gadi, kad daudz rietumu  kultūras  ienāca  arī  Latvijā  - es uzaugu  ar Raimonda  Paula un itāļu  estrādes dziesmām. Tad par  kino zināju  maz. Augu laukos  un filmas redzēju  retās. Ko tv radīja,  to reizēm  redzēju.  Bet man tv bija ļoti  maz laiks.  Tā  oficiāli bez nosodījuma  drīkstēju seriālus  jeb ziepju  operas skatīties.  Visam citam nebija laiks.  Toreiz,  90 sākumā,  tos skatījās  teju  visi.


Kad dziesma iznāca Eolikai - es nezināju, kas ir Alens  Delons. Reiz, 90to gadu sākumā vedu zirņus  uz tirgu. Biju jauna, gadi  14 -15. Viens  no pircējiem Vidzemes  tirgū  teica  - gandrīz  kā  Džeina Fonda. Es nezināju,  kas ir Dzeina  Fonda,  bet zināju, ka to piemin Eolika dziesmā. Mājās  atgriezusies jautāju mammai,  kas ir Alens Delons,  ja dziesmā ir vārdi tādi.  Ak, tas taču franču aktieris.  Izrādījās, ka pat  dažas  filmas esmu redzējusi. 


Sācis  no lejas,  kļuvis  populārs,  bet dzīves  nogalē  tuvinieki  plēsās un ķildojās savā  starpā.  Kaut bija daudz  sievietes,  trīs no tām  deva četrus bērnus  - viņš nomira  vientuļš. Viņu  par vīru  60tajos, 70tajos būtu  gribējušas daudzas. Taču cik viņš  pats bija laimīgs un ko patiešām  mīlēja - to zin  tikai viņš  pats. 


Atceros, es toreiz skatījos  uz Delona foto un domāju - interesanti,  kā  tas sievietes  iemīlas redzot  tikai izskatu, viņa  filmu tēlus  - viņš realitātē taču  cits cilvēks. Viņas  taču  nepazīst  viņa  paša  būtību.

Vienu gadu izdomāju,  ja jau  tā  Eolikas dziesma  man tā  piesaistījusi  - jānoskatās  visas Džeinas Fondas filmas un Alena Delona. Bija  1999. gads. Tobrīd  varēja  filmas pirātiskās  versijas  atrast un novilkt. Nopirku datoru un domāts -  darīts.

Es vēl  1999. gadā joprojām faktiski  nepratu krievu valodu.  Man tā  uzdzina  šausmas, jo dēļ  tās es ar lielām  mokām  pabeidzu pamatskolu.  Un te nu es velku  pirātisko,  kas ir tikai  šausmīgi  ierunātu krievu  valodas  tulkojumu.... Ne visas gan atradu toreiz, bet lielākā  daļa  filmu bija pieejamas  pirātiskā versijā. Sēdēju  viena ar matē tēju  un daudzus  vakarus pēc  kārtas  skatījos  vienu  filmu  pēc  otras.


Lai cik smieklīgi  nebūtu, bet daļēji  krievu  valodu pamazām  sāku  saprast. Pusi jēgas  no filmas nesaprotot  - tā  es noskatījos  ap 60 +25  filmām( Delona un Fondas)Vēl  daudzas  palika  neatrastas un daudzas  uz ekrāna iznāca  pēc  tam, kad izdomāju to darīt. Fonda vien  jau  filmējusies 17 filmās pēc  99 gada. Toreiz domāju  - varbūt  ar kādu kopā,  kas ir tikpat  traks  darīt  kaut ko , jo vienkārši tā gribējās.

Varbūt  jāatkārto būs ziemas vakaros,  bet bez krievu  tulkojuma pirātiskā  versijā:D

Lai gan  tam  pluss  bija - šodien  es runāju  brīvi  un saprotu ļoti  labi krievu  valodu.


Tas viss vienas Eolikas dziesmas dēļ. 


Un kaut  patiesībā  nesaskatu  neko,  ka būtu  bijusi līdzīga  Fondai padsmit  gados - viņai  arī ir trīs bērni.  Un Fonda  reiz teikusi, ka vienīgais,  ko nožēlo  - ka nebija  bērniem  tik klātesoša un ar tām zināšanām,  ko saprata vēlāk, kā  būtu  varējusi būt  un audzināt. Un izrādīt  mīlestību.  Un tas vienīgais  kopīgais. Arī  Alens Delons neprata izrādīt  to dēliem.


Tāpēc  es esmu laimīga,  ka sapratu ātri  - neviens  darbs uc  nav tik vērtīgs,  cik vērtīgi  būt  ar bērniem.  Un nebaidīties  izrādīt,  cik ļoti  mīli.


Ar laiku sapratu, kāpēc tā  dziesma man  aizķērusies. Bērnība/jaunība...

Un pieliku punktu.

Lai gan filmas noskatītos  vēlreiz visas  pēc  kārtas.  Bez krievu tulkojuma.

Iveta Buiķe:


Ir aizgājis viens no Lielajiem. Alēns Delons. Ne tikai izcils Aktieris, Mākslinieks, bet arī Cilvēks ar lielo burtu. Kopš paša sākuma viņš nostājās pret Ļaunuma impēriju (fašistisko Krieviju) un līdz pēdējam brīdim bija Ukrainas pusē. Lai viegli viņā saulē, Meistar!


Valdis Klišāns:


Neliela atmiņu epizode

Katram skatītājam par slaveniem cilvēkiem ir savas individuālas atmiņas. Man Alens Delons pirmām kārtām bija Zorro – filmu padomijas kinoteātros sāka demonstrēt drīz pēc tās uzņemšanas 70. gadu vidū. 

Tagad spriežu, kā tā noteikti nebija Delona spožākā kinoloma, no aktiermeistarības viedokļa raugoties. Tomēr filmas iespaids uz 70. gadu tīņiem bija grandiozs – Zorro otrajā plānā nobīdīja Gojko Mitiča un Pjēra Brisa “indiāņus”. 

Taisījām špagas, paukojāmies reizēm pat gūstot bīstamas traumas, vilkām Z (kam nebija nekāda sakara ar krievu fašismu). Ar Z bija aprakstītas daudzas sētas un ēku sienas. 


Tā kā neko nezinājām ne par Betmenu, ne Supermenu, tas bija pirmais “dubultais” varonis un atriebējs mūsu padomjlaika dzīvē. Kad pēcāk uz ekrāniem parādījās “Reiz dzīvoja policists” un padomijas-Francijas kopražojums “Teherāna -43”, vienalga virsroku ņēma Zorro. Tā bija filma ar labām beigām.

Uzziņai:

Sieviešu mīlulis un elks, viņš ir ne tikai aktieris un sekssimbols, Alēns Delons (Alain Delon) ir arī uzņēmējs, kurš dažkārt iekūlies lielos skandālos. Tieši brīvdomīgās dabas dēļ Delons ir tik labs aktieris, jo no armijas viņu izmeta par nepakļaušanos disciplīnai.

 



Alēns Delons ir pirmā kaluma kino zvaigzne, kas lielāko slavu piedzīvoja pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. Piedzima viņš  Parīzes piepilsētā 1935.gada 8.novembrī un jau no pašiem savas dzīves pirmajiem gadiem saskārās ar to, ko nozīmē būt starp dažādu ģimeņu dzirnakmeņiem. Delona māte ar tēvu izšķīrās, kad dēlam bija četri gadi. 

Viņš it kā kādu laiku nonāca audzināšanā pie savas auklītes, lai gan šī stāsta daļa arī varētu būt safabricēta. Vispār ir ļoti daudz stāstu ap Alēnu Delonu, kas padara viņu par vēl noslēpumaināku, nekā viņa skats.

14 gadu vecumā Alēns Delons nolemj, ka skola viņam nav vajadzīga. Viņš kādu laiku piestrādā pie miesnieka, kas ir arī viņa patēvs. Tā puika apgūst gaļas izcirtēja amatu. Tomēr skaidrs, ka ilgam laikam ar to viņam nepietiek. Tāpēc jau pēc trīs gadiem Delons piesakās franču leģionā. Viņš nonāk Vjetnamā, kur Francija iesaistījusies savā pirmajā Indoķīnas karā. 

Tomēr armija nav īstā vieta Delonam. Lai arī viņš mēģināja teikt, ka armijā viņam pavērās daudz dažādu iespēju karjerai, tāpat viņš pateica, ka aptuveni trešo daļu sava dienesta laika viņš pavadīja izpildot dažādus soda darbus. Delons nevarēja klausīt citus, tāpēc par to samaksāja savā dienesta laikā.


Atgriezies Francijā viņš saņēma oficiālo pavēsti par izmešanu no armijas. Tāpat viņa vārds it kā parādījās lietā, kurā viņš no armijas noliktavas nozadzis revolveri. Tomēr nekāda soda šajā ziņā laikam nav bijis. 

Parīzē Delons piepelnījās kā mācēja – bija krāvējs, viesmīlis un tamlīdzīgi. Lielas iespējas viņam pavērās, kad viņu noskatīja Deivids Selzniks. Holivudas skauts, producents un filmu veidotājs pamanīja Delona izskatā un manierēs iespējas strādāt kino. Viņš piedāvāja Delonam vairāku gadu līgumu un pat angļu valodas nodarbības. Tomēr pēc garām pārdomām Delons atteicās. Viņa draugi, kas paši bija aktieri, ieteica mēģināt laimi Eiropā.

Un laime atnāca pie viņa jau ar pirmajām reizēm, kad Delons parādījās uz ekrāna. Viņa tēls allaž tik noslēpumains, izjusts un skaists, satrieca skatītājus. Pat kritiķi vērtēja viņa tēlojumu kā izjustu. Tāpēc piedāvājumi filmēties sāka birt viens pēc otra. Kamēr Eiropā Delons bija zvaigzne, ASV viņam tādu līmeni sasniegt neizdevās. 

Delons ātri sapelnīja naudu un mēģināja iekarot Holivudu, bet tas viņam neizdevās ne pirmajā, ne otrajā, ne arī trešajā reizē. Viņš kļuva par vienu no pieprasītākajiem aktieriem Japānā, bet ne Holivudā. Tāpat viņa zvaigzne bija īpaši spoža PSRS un Eiropas zemēs. Tikmēr pats Delons pamēģināja savas spējas filmu producēšanā. 

Viņa izjūta par to, kur filmas tiešām nopelnīs naudu atmaksājās, kad viņš par savu spēli sāka prasīt nevis naudu, bet gan filmas unikālās izplatīšanas tiesības. Tā viņš nopelnīja naudu, lai varētu taisīt savas filmas. Tāpat Alēna Delona firmas zīme rotāja apģērbus, saulesbrilles, skriešanās sacīkstes un ko tik vēl ne.


Tomēr liela daļa viņa dzīves ir skandāli. To nav ļoti daudz, bet ir daži, kas ir ļoti lieli. Viens no tiem ir saistīts ar Delona miesassarga Stevana Markoviča nāvi. Miesassargs tika atrasts mežā noslepkavots. Bet pirms nāves viņš bija paspējis aizsūtīt vēstuli savam brālim, sakot, ka, ja es nomiršu, tad vainīgs ir Alēns Delons un korsikāņu mafijas krusttēvs Fransuā Markantoni. 

Aktiera miesassargs ievadīja baumas par Delona saistību ar kriminālo pasauli, nosaukdams Markantoni par Delona krusttēvu. Īpaši smags šis skandāls kļuva tad, kad piesauca arī tā laika Francijas premjerministru Žoržu Pompidū. 

Viņam arī nācās liecināt šajā lietā, kas atnesa milzīgas pārmaiņas Francijas slepenajiem dienestiem. Tika izplatītas baumas, ka Pompidū, viņa sieva, Delons un citi iesaistīti dažādās orģijās. Kad Pompidū kļuva par valsts prezidentu, šī skandāla dēļ ripoja daudzas galvas.

Bet Delona slavai šie skandāli daudz slikta neizdarīja. Viņš vēl joprojām ir slavens un kā pats atzina, tas viņam palīdz dzīvot labi – viss, ko viņš iesāk, atnes naudu tikai tāpēc, ka tas ir Delons, kas to dara. 

Protams, viņš ir sieviešu mīlulis, bet arī tas sagādājis viņam raizes. Reiz pēc kāda romāna beigām Delona mīļākā izdarīja pašnāvību. Tomēr filmu zvaigžņu dzīve ar to arī īpaša – viņiem šāda lietas piedod un turpina dievināt.

#AlainDelon #France #Paris2024