Jebkuru, tikai ne Āboltiņu

“ “Zini, taksisti sarunājoties teica – ka tik Solvita nebūtu premjerministre, pats dzirdēju,” gadumijas virtuves sarunu šovā brīdinoši noteica kāds politikas vērotājs. Nu, ja pat taksisti satraucas par to, kas notiks, ja Solvita dabūs valdības ruļļus savās rokās, tad lieta ir pavisam nopietna. Tā kā bija jau aptaujāti viņļaužu dārznieki, direktoru padomes rakstveži un kaut kādas tur ministrijas manteļu padevēji, bilde, kā mēdz teikt, rādījās gluži klāra: neviens, atkārtoju – neviens! – nevēlējās Solvitu par valdības vadītāju. Protests pret, tautas vārdiem runājot, “rižo lapsu” vēlās pāri malām,”Neatkarīgajā Rīta Avīzē raksta Elita Veidemane.

Veidemane uzskata, ka politiskā situācija šobrīd ir pietiekami nopietna, jo īpaši tāpēc, ka partiju stīvēšanās dēļ nav zināms nākamais premjers un Valsts prezidentam ir jāizvēlas “kaut ko no nekā”.

Par Vienotības priekšsēdētāju Veidemane izsakās skarbi: "Par Solvitu Āboltiņu vispār vairs nav vērts runāt: viņa ir demonizēta tiktāl, ka pat viņas vārda pieminēšana taksometru vadītājos izsauc ilgstošus krampjus. Demonizēšanā vainojama ne tikai Āboltiņas dzimtās Vienotības neoliberāļu spārna gadiem ilgā vicināšanās pret viņu, bet, protams, arī pati partijas līdere: viņas visnotaļ pareizās publiskās izteikas nereti nogrimst pašas tikpat publiskā neapdomībā un pārāk dzelžainā vēlmē nezaudēt varu.”

Āboltiņas karjeras kāpuma kulminācijai – premjerministres amatam – ir daudz gan objektīvu, gan subjektīvu šķēršļu. “Kā vienu no svarīgākajiem daži politiķi min Āboltiņas reputāciju, gan nepaskaidrojot, ko tieši ar to domā. “Reputācijas sviru” automātiski pārķer vēlētāju vairākums, paceļot to augstāk par profesionālajām prasmēm. No tā var secināt, ka “labās meitenes” tautā kotējas augstāk par «gudrajām meitenēm». Varbūt par valdības vadītāju jāieliek Sniegbaltīte, Pelnrušķīte vai kāds cits pasaku tēls, kam reputācija, bijušā politiķa Alfrēda Čepāņa vārdiem runājot, ir skaidra kā bāreņa asara?

Šodien notiekošajā Vienotības valdes sēdē, lūkojoties uz rezervistu vārgo soliņu, par reputāciju netiks teikta ne pušplēsta zilbe, jo par premjera amata kandidātu virzīšot vaigā smuko, raksturā piemīlīgo Jāni Reiru.”

Tagad gan neviens vairs nerunā par to, ka novembrī uzņēmēji gatavojās pieprasīt Reira demisiju, par to, ka Finanšu ministrija Reira vadībā izcēlās ar nodokļu un nodevu jukām, ka izlēma noņemt jau tā nelielo peļņu kultūras iestādēm utt. “Toties reputācija Reiram – izcila. Jo raksturs pakļāvīgs. Tiešām piemērots amata kandidāts, kuru arī turpmāk varēs stumdīt dažādi parlamentārie sekretāri, kurus būtu grēks nepaņemt līdzi uz jauno darbavietu,” izsakās Veidemane.