"Sporta skolotājs audzēkņiem met ar basketbola bumbu pa galvu, lai rosinātu skolēnus ātrāk kustēties un iesaistās florbola spēlē un skolēnus “ņem ar masu”, bet par paša pazaudētām ieskaišu lapām liek atkārtoti kārtot ieskaites. Nereti stundās nākas dzirdēt tādus vārdus kā “Muļķis! Idiots! Daunis! Stulbenis!”. Visi klusē aiz bailēm, ka skolotājs mācību gada beigās pazeminās skolas beigšanas atestāta vidējo atzīmi. Palīdziet! Kā rīkoties?" - ar šādu stāstu pie Mammamuntetiem.lv vērsās kāds skolēns.

Vēstuli ar lūgumu saglabāt pilnīgu anonimitāti saņēma portala “Mammamuntetiem.lv” redakcija no kāda Mežciema pamatskolas 8. klases skolēna.  Puisis, kas lūdza savu vārdu neminēt, bija atsūtījis arī sporta stundā uzņemtu video*, kurā redzams, ka skolēni sporta sacensību laikā šļakstās ar ūdeni. Ūdens trāpa arī skolotājam. Reakcija ir vētraina un diezgan agresīva. Seko vairāki rupji vārdi.  

Pat ja skolēns pārkāpis noteikumus un provocē situāciju, pedagogiem jārīkojas ētiski un situācija jārisina atbilstoši, nepielietojot nekāda veida agresiju, vardarbību.

Ja nervi netur, jāiet prom

Pāris nedēļas vēlāk sazinoties ar jaunieti, kas vērsās pēc palīdzības, noskaidrojam, ka konflikts ir gandrīz atrisināts. “Skolotājs ir uzrakstījis atlūgumu un direktore ir brīdinājusi pārējā skolas”.

Mežciema pamatskolas direktore Silvija Tikmere gan noliedz, ka būtu nepieciešams brīdināt pārējās skolas, jo tā ir skolas iekšējā lieta, tomēr apliecina, ka pēc pārrunām ar skolotāju skolas vadību un skolēniem sporta pedagogs pats ir pieņēmis lēmumu no darba aiziet: “Šis skolotājs skolā vairs nestrādās. Viņam tikai jāatstrādā likumā noteiktais mēnesis”.
 

Iespējams, ka šis ir viens no nedaudzajiem gadījumiem, kad skolas vadības rīcība ir pamudinājusi skolotāju, kas nespēj valdīt emocijas, pieņemt adekvātu lēmumu un aiziet no darba skolā. „Pirmām kārtām vienojāmies, ka tiek uzklausītas visas puses. Lūdzām uzrakstīt paskaidrojumus gan pašam skolotājam, gan iesaistītajiem bērniem. Izlasot paskaidrojumus, atklājās, ka būtiskas lietas jaunieši nemaz nav atklājuši! Aicinājām visus uz sarunu, kuras laikā tad arī noskaidrojām konflikta rašanās iemeslus. Protams, ka mīnusi jau nebija tikai no vienas puses. Jābūt jau ir arī kādam ierosinošam faktoram,” stāsta direktore.  Šoreiz konfliktsitācija atrsināta neiesaistot vecākus, norāda direktore.


Skolotājam jāspēj valdīt emocijas pat ja bērni viņu provocē

„Lai cik izaicinoši skolēni izturas pret skolotāju, skolotāja ētikas kodekss neļauj uz bērnu replikām atbildēt tāpat! Tā ir skolotāja nepedagoģiska rīcība, viņš ir pārkāpis ētikas kodeksu! Nu tā nedrīkst! Pedagogam  jebkurā brīdī ir jāstāv pāri skolēnam, jo viņš jau rāda piemēru. Šoreiz sporta skolotājs nostājās līdzvērtīgā frontē ar saviem audzināmajiem. Skolotājs izgāja uz emocijām, bija vārdu apmaiņa. Skolēni arī bija pie vainas, bet skolotājam jābūt pāri tam”.

Kā direktore vērtē ar slepeno kameru uzņemto video sporta stundā? „Jā, redzēju! Skolotājs tika provocēts, uzgāžot viņam virsū ūdeni. Viņš bija šokā, jo viņš tajā brīdī no maisa ņēma ārā mobilos telefonus un dārgu tehniku, ko bērni nes uz skolu. Ja to visu aplej ar ūdeni un sabojā... Viņš arī eksplodēja!”

"Man arī izstāstīja, cik bravūrīgi bērni izturējušies pēdējā sporta pasākumā. Tur, kur rakstīts, ka peldēties stingri aizliegts, bet viņi atļāvās to darīt un pasmējās par skolotāju, atbildot „Tu man neesi vecāks, kas var kaut ko aizliegt!””

Silvija Tikmere gan arī atzīst, ka skolā mācās jaunieši no ļoti dažādām ģimenēm un atšķirīgas sociālās vides. “Vecāko klašu skolēni ir ļoti izaicinoši. Ne jau visiem pieaugušajiem ir tik spēcīga emocionālā noturība, lai to visu izturētu. Nezināju, ka mūsu skolotājam ir tik švaka nervu sistēma. Skolēniem ir disciplīnas un uzvedības pārkāpumi, bet skolotājiem ir jāprot šos jauniešus audzināt ar savu piemēru," uzsver Silvija Tikmane.


Skolotāji neievēro ētikas normas

Skolu psiholoģe, Skolu psihologu asociācijas biedre Aira Briede visas situācijās, kurās skolotājs pret skolēnu izturas emocionāli, fiziski jeb kā citādi vardarbīgi, nepiedienīgi, aicina skolēnus vērsties pēc palīdzības pie pieaugušajiem. “Ja skolēns uzticas, vajadzētu par situāciju stāstīt vecākiem vai citiem tuvākiem radiniekiem, arī klases audzinātājam un skolas vadībai. Ja pēc ziņošanas nenotiek rīcība, vajadzētu vērsties Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā vai arī zvanot uz anonīmo uzticības tālruni 11611, kur noteikti ņems vērā bērna sūdzību.

Briede arī atzīst, ka izglītības iestādēs diemžēl pedagogi mēdz pārkāpt bērna tiesības, tāpēc jāiedrošina skolēnus griezties pēc palīdzības. Pat ja skolēns pārkāpis noteikumus un provocē situāciju, pedagogiem jārīkojas ētiski un situācija jārisina atbilstoši, nepielietojot nekāda veida agresiju, vardarbību.

Uz kafiju pie direktores vai zvans bērnu tiesību aizstāvjiem

Cik liela iespēja ir skolēnam, pret kuru ir vērsta skolotāja emocionālā vardarbība, pasargāt sevi, taujājām Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai. Inspekcijas pārstāve Inga Krastiņa  iesaka vērsties pie attiecīgās izglītības iestādes administrācijas. Gadījumā, ja izglītības iestādes administrācija neiesaistās situācijas noskaidrošanā un risināšanā, tad attiecībā uz ieskaišu pārkārtošanu un darba rezultātu pazaudēšanu var interesēties arī Izglītības kvalitātes valsts dienestā, kas kontrolē izglītības procesu.

Par situācijām, kāda bija izveidojusies Mežciema skolā, VBTI pārstāve iesaka informēt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, norādot izglītības iestādi, kurā skolotājs strādā, skolotāja vārdu, uzvārdu. “Vienlaikus lūdzam, ja tas ir iespējams, norādīt pēc iespējas precīzākus situācijas aprakstus skolotājai rīcībai,” tā Krastiņa.

Tiesa, uzņemtais video vai audioieraksti, ko ļauj veikt mūsdienu mobilās ierīces, uzsākot lietu, nav izmantojami kā lietiskais pierādījums, skaidro inspekcijas pārstāve. "Tomēr ar šiem materiāliem mēs iepazīstamies un izvērtējam šo informāciju".

Sūdzību vairāk nepaliek

Mācību gada sākums un mācību gada beigas ir tipiskākais laiks, kad VBTI saņem visvairāk sūdzību par skolēnu un skolotāju attiecību un komunikācijas problēmām, stāsta I. Krastiņa.

2013. gadā inspekcija vispārizglītojošās skolāsveikusi 101 pārbaudi , kas ierosināta uz sūdzību pamata;2014. gadā - 108 pārbaudes, bet 2015. gada 9 mēnešos - 51 pārbaudi.

Aptuveni pusē gadījumu rakstiskas sūdzības tiek saņemtas no skolēnu vecākiem, bet otru pusi veido bērnu zvani uz anonīmo uzticības tālruni. Pēc sarunas ar psihoogu tiek lemts, vai ir pamats uzsākt pārbaudi. Izplatītākās sūdzības ir emocionālā un fiziskā vardarbība, grūtības komunikācijā abām pusēm, arī neatbilstoša pedagoģiskās metodikas izmantošana mācību procesā, pedagoga neiesaistīšanās problēmsituācijas risināšanā.

*Ņemot vērā vēstules autora lūgumu un skolotāja lēmumu aiziet no darba, video nepubliskojam.

Holmss Smalkās aprindas – skandalozi un tieši