Mūs pametis izcilais latviešu teātra un kino aktieris, TV zvaigzne - raidījuma "Kas Te? Es Te!" vadītājs Enriko Avots
Foto 4 no 21
73 gadu vecumā mūžībā devies latviešu aktieris Enriko Avots, kurš no 1976. līdz 1992. gadam darbojies Jaunatnes teātrī, vēlāk Jaunajā Rīgas teātrī un Latvijas Televīzijā.Enriko Avots (dzimis 1952. gada 2. novembrī Rīgā, miris 2026. gada 14. jūnijā) bija latviešu aktieris.ATVADU FOTO GALERIJA(googleAd)Dzimis teātra darbinieku ģimenē. Mācījies Rīgas 8. vakara vidusskolā. Pabeidzis Latvijas valsts konservatorijas Teātra fakultāti. Darbojies Jaunatnes teātrī (1976—1992), vēlāk — Jaunajā Rīgas teātrī. Strādājis Latvijas televīzijā. Pazīstams kā Varis Visvaris TV bērnu raidījumā "Kas Te? Es Te!".Filmējies filmās "Parāds mīlestībā" (1984), "Rīgas sargi" (2007), "Pasažieri" (2010), "Augstāk par zemi" (2015), kā arī seriālā "Likteņa līdumnieki".Bijis precējies ar aktrisi un LTV diktori Maiju Eglīti - BILŽU GALERIJĀHenrieta VerhoustinskaTikko uzzināju, ka mūžībā devies Enriko Avots – Jaunatnes teātra aktieris (02.11.1952.-14.06.2026). Viņam bija burvīga humora izjūta un vitalitāte. Līdzjūtība tuviniekiem, kolēģiem, draugiem.PAPILDINĀTS: ģimene lūdz sapratni, ka atvadīšanās notiks šaurā ģimenes lokā.Juris Millers(googleAd)Ar Enriko Avotu iepazinos 1988.gadā, piedaloties Jaunatnes teātra iestudējuma "Vārnu ielas republika" mēģinājumos. Viņš bija Peksis, kurš norija svilpi, es - viens no toreizējā Pionieru pils teātra puikām. Lai viegls ceļš Mūžības teātrī!Līga ZeļģeVisdziļākā līdzjūtība!!!!Viņš bija brīnišķīgs kolēģis..Vienmēr būs mans Varis no Kas te!Es te!Jurijs KušpeloĻoti skumji.....Mana līdzjūtībaIeva BrokaAk, dievīgais trompetists no filmas “Parāds mīlestībā”…Silvija SkujaFeins aktieris bija, lai foršas lomas tur augšā... Līdzjūtība !Ēriks VilsonsLīdzjūtība!Regīna DevīteVisdziļākā līdzjūtībaValdis PavlovskisLai viegls ceļš Enriķim uz zvaigznēm.Un palicējiem vieglāk izsāpēt...Aivars KrancmanisVisdziļākā līdzjūtība tuviniekiem. Igors SiliņšJopčik. Enriķis aizgājis. Tikko uzzināju.Tā tas kreņķē.Var jau asaroties.Es tā vienkārši.Bija nesūdīgs džeks.Inga Muižniece un Iveta Meiere Mūsu mīļais drāšu vīriņš VARIS, līdzjūtība tuviniekiem.LTV1 bērnu raidījums "Kaste Es Te", ja nemaldos!Inga InguceProtams - Parāds mīlestībā un mūsu Liepāja. Man Enriko likās ļoti šarmants un harizmātisks vīrietis un ļoti patika. Tā viņi aiziet. Viens pēc otra.Zane Brūvere-KvēpaAr viņa sievu bijām kolēğes NVA. Līdzjūtība.(googleAd)Uzziņai:Enriko bija precējies. Viņa sieva - Maija Eglīte (dzimusi 1954. gada 30. maijā Rīgā) ir latviešu teātra un kino aktrise.1972. gadā beigusi Rīgas 6. vidusskolu, 1976. gadā — Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultāti. Bijusi Jaunatnes teātra aktrise (1976—1983). No 1985. gada bijusi LTV diktore. Bijusi precējusies ar aktieri Enriko Avotu, ir dēls Ģirts. Pēc skatuves gaitu beigām pievērsusies uzņēmējdarbībai.Nozīmīgākās lomas teātrī Malvīne — Alekseja Tolstoja — Buratīno piedzīvojumi Muļķu zemē (1975) Zāra — Rūdolfa Blaumaņa — Skroderdienas Silmačos (1976) Zane — Gunāra Priedes — Vējlukturis abažūrā (1976) Vendija Dārlinga — Džeimsa Barija — Pīters Pens (1976) Nata Bistrova — Vladimira Tendrjakova — Nakts pēc izlaiduma (1977) Ciepsliņa — Andreja Upīša — Sūnu ciema zēni (1978) Saimniece — Jāņa Jaunsudrabiņa — Saule rasas pilienā (1978) Anitra — Henrika Ibsena — Pērs Gints (1979) Daša — Viktora Rozova — Lido dzērves — (1981) Almanta mamma — Paula Putniņa — Gaidīšanas svētki (1981)Filmogrāfija 1973 — Pilsētas atslēgas — Maija, epizodēs 1974 — Dunduriņš — epizodē 1976 — Trakais zelts ("Mosfiļm") — Roberta Kroja 1978 — Teātris — Evisa Kraitone 1979 — XX gadsimta pirāti (Gorkija kinostudija) — Aina 1979 — Tiek izsaukts ringā ("Uzbekfiļm") — Rimma 1980 — Tikšanās no 9 līdz 9 (Lietuvas kinostudija) — Birute 1980 — Ja nebūtu šī skuķa — epizodē 1982 — Īsa pamācība mīlēšanā — Alīde 1983 — Mirāža — epizodē 1985 — Čūsku ķērājs ("Mosfiļm") — epizodē 1986 — Lidosta no dienests ieejas ("Mosfiļm") — pasažiere no Baltijas 1986 — Pūķa medības ("Uzbekfiļm", Nikaragva) — epizodēVEF Kultūras pilī 2020. gadā(googleAd)Aktieris un režisors Enriko Avots savā stāstā atceras grūtos deviņdesmitos gadus, kad VEF Kultūras pils kļuva par miera ostu, kurā var radīt un rādīt, kur vārdam grūti nav tik liela smaguma nasta un piebirdinot šķipsniņu pozitīvisma, viss atrisinās un notiek...Skatieties video atmiņu stāstu krājuma turpinājumu - https://www.youtube.com/watch?v=cGNvtSnaCPQ