Tagad visi VELLA KALPI ir kopā... Mūžībā aizsaukts izcilais baletdejotājs un kinoaktieris HARALDS RITENBERGS

Latvijas Radio 3 šodien, 2025. gada 21. decembrī, vēsta:SĒRU VĒSTS. Mūžībā devies viens no visu laiku izcilākajiem latviešu baletdejotājiem, pedagogs un kinoaktieris HARALDS RITENBERGS (11.05.1932–21.12.2025).  ATVADU FOTO GALERIJAAtvadīšanās no Haralda Ritenberga notiks Latvijas Nacionālās operas un baleta Beletāžas zālē 29. decembrī no pulksten 12.00 līdz 13.00."Haralds Ritenbergs Latvijas Nacionālā baleta trupā dejoja no 1951. līdz 1977. gadam un kļuva par vienu no spilgtākajiem pēckara paaudzes romantiskā baleta ideāliem. Viņa sniegumu raksturoja plastiska elegance, iekšēja apgarotība un vīrišķīgs cēlums," atvadoties no bijušā kolēģa, pauž Latvijas Nacionālās operas un baleta radošā komanda. "Savas karjeras laikā viņš nodejoja vairāk nekā četrdesmit nozīmīgas lomas, tostarp Zigfrīdu “Gulbju ezerā”, princi Albertu “Žizelē”, titullomu baletā “Šakuntala”, Gireju “Bahčisarajas strūklakā”, Pēru Gintu, Fēbu “Parīzes Dievmātes katedrālē”, Franci “Pie Zilās Donavas” un Romeo “Romeo un Džuljetā”."Haralda Ritenberga talants spilgti izpaudās arī latviešu spēles kino. Viņa atveidotās galvenās lomas filmās "Šķēps un roze", "Nauris", "Vella kalpi" un "Vella kalpi vella dzirnavās" iemantoja plašu skatītāju mīlestību un kļuva par nozīmīgu Latvijas kino zelta fonda daļu.Ne mazāk nozīmīgs ir viņa ieguldījums pedagoģijā. Haralds Ritenbergs bijis NMV Rīgas Baleta skola | Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas pedagogs, direktors un mākslinieciskais vadītājs (1978–2017). Viņa vadībā izauguši daudzi Latvijas Nacionālā baleta solisti un trupas dejotāji.Haralda Ritenberga radošais mūžs ir neatņemama Latvijas baleta un kino vēstures sastāvdaļa. Viņš paliks atmiņā kā izcils mākslinieks un iedvesmojošs pedagogs."Klasikas" radošā komanda pauž dziļu un patiesu līdzjūtību Meistara tuviniekiem, kolēģiem, audzēkņiem un talanta cienītājiem!Foto: no Latvijas Nacionālās operas un baleta arhīva.Eduarda Pāvula memoriālā izstāde "Vietvalži"Nu visi Vella kalpi kopā. Mūžībā 93 gadu vecumā devies Haralds Ritenbergs.Zane TeikmaneMūžībā devies viens no visu laiku izcilākajiem latviešu baletdejotājiem, pedagogs un kinoaktieris Haralds Ritenbergs (11.05.1932–21.12.2025).Lai gaišs ceļš mūžībā!Visdziļākā līdzjūtība dēliem Dīnam Ritenbergam un Erlendam Ritenbergam.Arturs MaskatsLai gaiša piemiņa!Varbūt visu laiku visromantiskākais baleta premjers mūsu baleta vēsturē..Uzziņai:Latvijas baleta premjeru vidū Haralds Ritenbergam ir īpaša vieta. Šķita, ka viņš iekaroja pasauli viegli, bezrūpīgi, bezbēdīgi, un vairākas skatītāju paaudzes iemīlējās viņa atveidotajos tēlos – gan uz baleta skatuves, gan kino.Sevišķu populārs viņš bija jauniešu vidū, jo viņa varoņi valdzināja ar sirsnīgu lirismu, maksimālismu cīņā pret netaisnību, dedzību, aizstāvot savu mīlestību. Tēlos H. Ritenbergs varēja atļauties būt viņš pats, iemiesojot daudzu cilvēku sapņus un ideālus par vīrišķību, romantisku mīlestību, drosmi un noslēpumu. Sava laika – 20. gs. 50.–60. gadu – publikas elks, baleta vēsturē H. Ritenbergs ienāca kā leģenda.Sociālā izcelšanās, izglītība un ģimeneDzimis strādnieku ģimenē. Tēvs Alfrēds bija fabrikas strādnieks, māte Marija profesionāla šuvēja. Zēna gados Haralds aizrāvās ar sportu – hokeju, futbolu, volejbolu un peldēšanu. Dziedāja LPSR Valsts operas un baleta teātra operas zēnu korī. Šajā korī dziedāja arī Haralda vēlākie kolēģi Māris Liepa un Juris Kaprālis. Mācījās Rīgas Ausekļa 46. pamatskolā (1941–1945), Rīgas pilsētas 22. pamatskolā (1945–1948), Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV; 1948–1952; kopš 2020. gada – Rīgas Baleta skola). Pirmie baletskolas pedagogi bija Arvīds Ozoliņš un no Maskavas Lielā teātra atbraukušie Valentīns Bļinovs, Vladimirs Cukanovs un Nikolajs Korjagins. H. Ritenbergs bija viens no RHV zvaigžņu klases audzēkņiem (M. Liepa, Artūrs Ēķis, Uldis Žagata, Alfrēds Spura). Bija hokeja spēlētājs Latvijas jaunatnes izlasē, uzbrucējs.Bija precējies ar baletdejotāju Aiju Baumani. Attiecībās ar baletdejotāju Annu Priedi piedzimusi meita Alla Priede (1954), kura arī vēlāk kļuva par baletdejotāju. Laulībā ar Birutu Ritenbergu dzimuši divi dēli – dvīņi Erlends un Dīns Ritenbergi (1969) – LPSR Valsts operas un baleta teātra baleta solisti. Precējies ar Inesi Apini-Ritenbergu.Profesionālā darbībaLomas LPSR Valsts operas un baleta teātrīH. Ritenbergs bija teātra baleta solists no 1950. līdz 1977. gadam. Jau pirmajās vadošajās lomās viņam piemita apbrīnojama prasme visparastākās darbības apveltīt ar grāciju, muzikalitāti un dejiskām kustībām piešķirt atraisītību un dabisku žesta izteiksmību. RHV izlaiduma koncertā H. Ritenbergs ar Ināru Ginteri dejoja pas de deux no Ludviga Minkusa (Ludwig Alois Minkus) baleta “Dons Kihots” (Don Quixote).Savas jaunrades pirmajā posmā H. Ritenbergs visvairāk strādāja Jevgēņija Čangas vadībā. Tā bija abu radošo personību uzticēšanās jaunības degsmei, paša spēkiem, viedokļu sakritībai, enerģijas pārpilnībai. J. Čanga ļāva māksliniekam pašam meklēt tēla iekšējo darbības līniju un ārējos izteiksmes līdzekļus.Pirmā vadošā loma pēc RHV absolvēšanas bija izveicīgais, tautas gudrības apveltītais pasaku varonis Vaņa J. Čangas un Klimentija Korčmarjova (Климентий Аркадьевич Корчмарёв) baletā “Sārtais ziediņš” (Аленький цветочек, 1951). Ar Viljama Šekspīra (William Shakespeare) Romeo Sergeja Prokofjeva (Сергей Сергеевич Прокофьев) baletā “Romeo un Džuljeta” (Ромео и Джульетта), H. Ritenbergs sastapās 1953. gadā savas radošās biogrāfijas sākumā.Loma, kas palika vismīļākā uz mūžu, bija izteikta skatuves dejas zīmējumā, pauda vīrišķību, lirismu un temperamentu. Mākslinieka partnere Džuljetas lomā bija viena no spožākajām latviešu baletdejotājām A. Priede. Tas bija viens no izcilākajiem šī baleta mīlas un traģēdijas piesātinātākajiem duetiem latviešu baletā.