Aicinot iesaistīties Latvijas sabiedrību, izsludināts Memorands:

“Par Latvijas valstsnācijas interešu nodrošināšanu”

Sabiedrības iniciatīvas grupa, kurai rūp Latvijas nākotne, ir uzrakstījusi Memorandu, kuram 2023.gada 3.augustā jau ir pievienojušies 143 atbalstītāji.

AUTORE - DZEJNIECE LIĀNA LANGA MŪSU FOTOGALERIJĀ

Memorandā uzsvērta nepieciešamība Latvijas valdībai un Saeimas deputātiem virzīt politiskos procesus Latvijas valstsnācijas un valsts nacionālajās interesēs. Tajā uzsvērts, ka latviešu tautas aizsardzībai ir jābūt Latvijas valsts institūciju virsmērķim ikkatrā to lēmumā un rīcībā.

Parakstīties iespējams šeit. Ja nevēlaties atklāt savu vārdu, tad tas publiski nebūs pieejams.


Memorandā teikts: 

“Valsts kultūrpolitikas pamatā jābūt latviešu tautas kultūras vērtību un ētisko principu saglabāšanai, popularizēšanai un attīstīšanai, stiprinot nācijas identitāti, tās dzīvotgribu un gatavību sevi aizsargāt pret ārējiem draudiem. Valstij ir jāveicina latviešu valodas statusa un latviešu kultūras pozīcijas publiskajā telpā, ar politisko gribu un likuma varu novēršot PSRS rusifikācijas sekas un to turpināšanos caur pārprastu humānismu un gļēvu liberālismu. Nav pieļaujama jauna imigrācija, it īpaši attiecībā uz lēto darbaspēku, kas var radīt tādu sociālo katastrofu, kādu patlaban piedzīvo Francija, Zviedrija, Vācija un citas Eiropas valstis.”

“Aicinām valdību un parlamenta deputātus uz publisku dialogu, kā tālāk dzīvosim. Diemžēl nav redzams, ka politiķi reaģētu uz sabiedrības pieprasījumu skaidrot, piemēram, enerģijas tarifu nesamērīgo palielināšanos vai to, kad un kā darba tirgū tiks novērstas rusificējošas prasības, kuru dēļ krievu valodu nezinošie jaunieši pamet Latviju. Vai arī to, kā sekmējusies tautiešu remigrācija politika. Sakrājies daudz jautājumu. Galvenais jautājums ir “Quo vadis, Latvija?” norāda viena no iniciatīvas autorēm, kampaņas #RunāLatviski vadītāja, publiciste Liāna Langa. “Manuprāt, ir jānotiek reālam dialogam ar sabiedrību. Izlikšanās politika, ko īsteno liberālās partijas, ievedušas mūsu nāciju un valsti strupceļā. Īpaši krievijas militāro draudu ēnā šādu politiku vairs nevaram atļauties.”

“Jau vairākus gadus nelegālās imigrācijas draudam ir ne tikai etniskais un sociālekonomiskais, bet valsts drošības aspekts. Ar imigrāciju saistīta hibrīdkara draudi arvien ir aktuāli un “Wagner” vienības atrašanās Baltkrievijā liek uzdot pamatotus jautājumus par mūsu robežu necaurlaidību jaunu provokāciju gadījumā. Šajā situācijā turpmāka vilcināšanās robežas nostiprināšanā ir nepiedodama, bet nemitīgie mājieni par latviešu demogrāfisku aizstāšanu ar “kvalificētu darbaspēku” ir vērtējami kā mēģinājumi atsvešināt tautu no savas valsts un graut apņēmību to aizstāvēt,” – pauž Raivis Zeltīts, biedrības “Austošā Saule” vadītājs un viens no iniciatīvas autoriem.

Memorandu dažās dienās parakstījuši 143 sabiedrības pārstāvji – sabiedriskie aktīvisti, literāti, mūziķi, žurnālisti, politiķi, mācītāji, kādreizējienacionālās pretošanās kustības dalībnieki, dažādu profesiju pārstāvji. Tagad Memorands pieejams publiskai parakstīšanai saitē:

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScCLvA-GbfQdzdWXbYinqRdj0hux4QIXSSLG-S9f3GLn0UPBA/viewform?pli=1&fbzx=4670774286618956433

Ja Memorandu būs parakstījis ievērojams cilvēku skaits, tiek plānota tālāka sabiedriska un politiska komunikācija.

Ikviens pilsonis aicināts atbalstīt Latvijas valstsnācijas intereses! Aicinām medijus publiskot šo Memorandu un veidot publikācijas un raidījumus, nolūkā veicināt pilnvērtīgu sabiedrības un varas publisku dialogu, iesaistot arī šī Memoranda parakstītājus.


PILNS MEMORANDA TEKSTS UN DOMUBIEDRI, KURI JAU PARAKSTĪJUŠIES:

Latvija. 03.08.2023 Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

Memorands par Latvijas valstsnācijas interešu nodrošināšanu

Mūsu valsts pastāvēšanas mērķis ir formulēts Latvijas Republikas Satversmes preambulā:

"1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību."

Diemžēl valstī īstenotā politika jau ilgstoši neatbilst latviešu nācijas interesēm. Tāpēc mīlestībā pret savu – latviešu nāciju, un izjūtot atbildību par tās izveidotās Latvijas valsts mūžīgu pastāvēšanu, apzinoties vēsturiskās rusifikācijas postošās sekas mūsu zemē un nācijā, demogrāfisko krīzi un jaunu imigrācijas viļņu draudus, ko veicina Krievijas un Baltkrievijas īstenotais hibrīdkarš, Eiropas liberāļu antinacionālā politika un vietējo politiķu gļēvums, mēs, zemāk minēto organizāciju pilnvarotie pārstāvji un individuālie atbalstītāji, apvienotiem spēkiem vēršamies pie Latvijas varas augstākajām institūcijām ar šādu memorandu:

1. Latvijas valsts mērķis un būtība ir latviešu nācijas interešu aizsargāšana savā zemē. Latviešu nācijas aizsardzībai ir jābūt Latvijas valsts institūciju virsmērķim ikkatrā to lēmumā un rīcībā.

2. Latviešu nācijas aizsardzības pamatprincips ir stipru, necaurlaidīgu robežu noteikšana un sargāšana, to attiecinot gan uz valsts fizisko robežu, gan valodas un kultūras, kā arī morāles robežām.

3. Valsts kultūrpolitikas pamatā jābūt latviešu tautas kultūras vērtību un ētisko principu saglabāšanai, popularizēšanai un attīstīšanai, stiprinot nācijas identitāti, tās dzīvotgribu un gatavību sevi aizsargāt pret ārējiem draudiem.

4. Valstij ir jāveicina latviešu valodas statusa un latviešu kultūras pozīcijas publiskajā telpā, ar politisko gribu un likuma varu novēršot PSRS rusifikācijas sekas un to turpināšanos caur pārprastu humānismu un gļēvu liberālismu.

5. Nav pieļaujama jauna imigrācija, it īpaši attiecībā uz lēto darbaspēku, kas var radīt tādu sociālo katastrofu, kādu patlaban piedzīvo Francija, Zviedrija, Vācija un citasEiropas valstis. Latviešu nācijas pastāvēšanas intereses un valsts lēmumu suverenitātes princips stāv augstāk par Briseles ierēdniecības unificētajiem lēmumiem, kam nereti nav saskares ar realitāti.

6. Lai novērstu imigrācijas plūsmas, valstij primāri jāiegulda tautas dabiskajā ataudzē, vietējās uzņēmējdarbības attīstībā un jauno tehnoloģiju integrācijā.Jāpārstāj iznīcināt individuālā pašiniciatīva ar smacējošu birokrātiju un neadekvātu nodokļu sistēmu. Nāciju vienojošas valsts attīstības vīzijas trūkums nedrīkst tikt aizstāts ar neapdomīgu visatļautību atsevišķu ekonomisko grupējumu īstermiņa interesēs.

7. Valstij nekavējoties jāatrisina valsts austrumu robežas caurlaidības problēma, lai novērstu Krievijas un Baltkrievijas radīto imigrantu iekļūšanu Latvijā. Jāsadarbojas ar Lietuvu un Poliju robežas izbūvē, jālūdz tām palīdzība un atbalsts straujai robežas izbūvei.


8. Par līdzšinējo valsts austrumu robežas pienācīgas izbūves kavēšanu drošības iestādēm ir jāveic izmeklēšana, izvērtējot atbildīgo amatpersonu iespējamu noziedzīgu nolaidību vai valsts nodevību.

Nr. p.k.

Vārds, Uzvārds

Nodarbošanās un/vai pārstāvētā organizācija

1.

Liāna Langa

Biedrība "Par latviešu valodu", kampaņa #RunāLatviski

2.

Bruno Javoišs

Viestura ordeņa komandieris

3.

Alvis Hermanis

“Jaunais Rīgas teātris” mākslinieciskais vadītājs

4.

Baiba Rudevska

Juriste, tiesību zinātņu doktore

5.

Juris Ulmanis

Zemessargs, alpīnists, grāmatu autors

6.

Rudīte Kalpiņa

Literāte un redaktore

7.

Vents Zvaigzne

Pašnodarbināta persona, redaktors, publicists

8.

Intars Rešetins

Aktieris, režisors

9.

Ralfs Freibergs

Latvijas hokeja izlases spēlētājs

10.

Gundars Kalve

Uzņēmējs, militārpersona

11.

Uģis Niedre

Vēsturnieks – Dr. hist., pensionēts, brīvais pētnieks

12.

Pēteris Kvetkovskis

Grupas “Skyforger” mūziķis

13.

Rihards Kostigovs

Biedrība “Asociācija "Ģimene””

14.

Krists Kalniņš

Mācītājs

15.

Uģis Nastevičs

Latvijas Dievturu sadraudze

16.

Ingvars Leitis

Vēsturnieks

17.

Lelde Stumbre

Rakstniece

18.

ArtūrsTereško

Ārsts

19.

Vineta Poriņa

Valodniece, sociolingviste

20.

Māris Bērziņš

Rakstnieks

21.

Viesturs Rudzītis

psihoterapeits

22.

Linda Lauze

Sociolingviste, Liepājas Universitātes profesore

23.

Silvija Brice

Tulkotāja

24.

Agris Dzenis

Pašnodarbināts vēsturnieks

25.

Vladis Spāre

Rakstnieks

26.

Andris Balcers

Vīru kopa “Vilki”, dalībnieks

27.

Biedrība "Peripatos"

28.

Emīls Gailis

Latvijas Nacionālo karavīru biedrība

29.

Jānis Sils

Publicists

30.

Juris Dalbiņš

Pensionārs (atvaļināts pulkvedis)

31.

Raivis Zeltīts

Biedrības "Austošā Saule" priekšsēdētājs

32.

Jānis Vilnītis

Valdes priekšsēdētājs AS “Liepājas Papīrs”

33.

Viktors Birze

lauku uzņēmējs

34.

Inese Dreimane

Brīvvēsturniece

35.

Gatis Eglītis

Finansists, 3 bērnu tēvs

36.

Zane Brūvere-Kvēpa

Redaktore

37.

Jana Streļeca

Ukrainas atbalsta biedrība

38.

Valters Grīviņš

Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuves un novadpētniecības platformas Historia.lv redaktors

39.

Raimonds Lagimovs

mūziķis

40.

Elita Veidemane

Žurnāliste

41.

Oto Brantevics

Galvenās lomas atveidotājs filmā "Dvēseļu Putenis"

42.

Eva Mārtuža

Rakstniece

43.

Biedrība "Tēvijas Sargi"

44.

Normunds Krafts

45.

Ilgvars Vērmelis

Tulks un misionārs

46.

Normunds Žunna

Politiskas partijas kanclers

47.

Imants Vīksne

Laikraksts "Ogres Vēstis Visiem"

48.

Eva Lūse

Redaktore, laikraksts "Rīgas Apriņķa Avīze"

49.

Agris Purviņš

Atvaļināts NBS majors, skolotājs, zemessargs

50.

Baiba Ābelīte

Māksliniece

51.

Andris Ābelīte

Mūziķis

52.

Guntis Libeks

Aizkraukles novada domes deputāts

53.

Egīls Zirnis

Pensionārs

54.

Jānis Maurītis

Vēsturnieks – Mg. hist.

55.

Ainārs Zelčs

Rakstnieks

56.

Linards Baumanis

Jurists

57.

Ervīns Krauklis

Arhitekts

58.

Argita Daudze

Diplomāte izdienas pensijā, vēsturniece

59.

Jānis Suipe

Datorspeciālists, uzņēmējs

60.

Vilnis Strods

Privāti praktizējošs zobārsts

61.

Leo Hiršsons

Pensionārs

62.

Andrejs Faibuševičs

Medicīnas doktors, mūzikas kluba īpašnieks

63.

Odisejs Kostanda

Vēsturnieks, politiķis

64.

Mārcis Kūlis

Mūziķis, skolotājs un aktīvists

65.

Artis Šlosbergs

Latvietis

66.

Edgars Žīgurs

Vēsturnieks – Mg. hist.

67.

Māris Mednis

Tiesnesis

68.

Sandis Gugāns

Celtniecības tehnikas operators

69.

Mārtiņš Krusts

Ekonomists

70.

Jānis Ozols

Ārsta privātprakse

71.

Muntis Auns

Vēsturnieks – Dr. hist.

72.

Ieva Duļevska

Biedrība "Eņğeļa Sirds"

73.

Ainars Bašķis

Autovadītājs

74.

Inguna Cepīte

Rakstniece/grāmatizdevēja

75.

Ivars Auziņš

Aktieris un uzņēmējs

76.

Zane Šmite

Vokālā pedagoģe

77.

Ilze Grunte

Mūziķe

78.

Māris Niklass

Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs

79.

Ruta Pazdere

“Latvijas okupācijas izpēte” biedrības valdes priekšsēdētāja

80.

Matīss Žuravļevs

Datu zinātnieks

81.

Berta Ceļmale

Pensionāre

82.

Dace Lindberga

Dizainere

83.

Ināra Randere

Pensionāre

84.

Mārtiņš Zelmenis

Rakstnieks

85.

Viesturs Vecbaštiks

Pensionārs

86.

Uģis Jurševskis

Sabiedriskais aktīvists

87.

Edgars Svirskis

Algots darbs

88.

Dagnija Svarāne

Pensionāre

89.

Raimonds Krūmiņš

Ekonomists

90.

Māra Vilde

Literāte, redaktore

91.

Rūdolfs Kreislers

Sistēmu administrators

92.

Māris Ceplis

Saziņa un tulkošana

93.

Mareks Sarnovskis

Mūziķis

94.

Uģis Lapiņš

Pensionārs

95.

Gatis Kalniņš

Pilsoņzinātnes projekts "Latvijas pilskalni"

96.

Velga Drupa

Pensionāre

97.

Oskars Krīgers

Vēstures maģistrs

98.

Jānis Puķīte

Algots darbinieks

99.

Rihards Munkevics

Mūziķis

100.

Gunārs Laicāns

Pensionārs

101.

Vaira Lejniece

Pedagogs

102.

Ainis Sproģis

Pašnodarbinātais

103.

Rudīte Bērziņa

Pensionēta advokāte

104.

Kaspars Adams

Uzņēmējs

105.

Andrējs Krūmiņš

IT speciālists

106.

Māris Sjomkāns

Strādnieks

107.

Andris Kalnozols

Kamīnmeistars

108.

Agnese Rudzīte

Ilustratore

109.

Andris Gross

Komunikācijas speciālists, aktieris

110.

Uldis Punkstiņš

Dziesminieks, “Latvijas dievturu Beverīnas draudze” vadītājs

111.

Jānis Vilnītis

Biedrība "Jūrmalas attīstībai un vides aizsardzībai" vadītājs

112.

Ģirts Birziņš

Būvniecība

113.

Astra Feldmane

Redaktore

114.

Jānis Ivanovskis

Būvinženieris

115.

Diāna Vagale

Pašnodarbinātais

116.

Baiba Astra

“Ogres tehnikums” pedagogs

117.

Ingrīda Titava

Triju zvaigžņu ordeņa virsniece (4.pakāpe)

118.

Kristīna Blumberga

BDR “ProBonoPublico.Latvia” valde

119.

Kaspars Zambergs

Pašnodarbināts

120.

Jānis Hvoinskis

Dzejnieks, tulkotājs

121.

Mārtiņš Veide

SIA “Veide” īpašnieks

122.

Inga Saulīte

FB grupas “Miķelis Valters. Latvju valstiskums” administratore

123.

Aigars Snikus

Galdnieks

124.

Andris Rūtiņš

Vēsturnieks

125.

Normunds Kuplēns

Atvaļināts policijas virsnieks

126.

Gunārs Repše

Viesnīcas administrators

127.

Zigurds Strīķis

Inženieris

128.

Jolanta Kublinska

Pensionāre

129.

Egons Mudulis

Tulks

130.

Kaspars Ūdris

“Latvijas Žurnālistu savienība” biedrs

131.

Nīna Leimane

Nenodarbojos/nepārstāvu

132.

Una Griškeviča

Žurnāliste

133.

Andra Kaupe

Intervētāja

134.

Gvido Bokša

Izdienas pensionārs

135.

Māris Slokenbergs

Pensionārs

136.

Silvestrs Indričāns

Celtniecība, fotografēšana

137.

Arvo Karelsons

Vēstures un sociālo zinību skolotājs

138.

Ligita Vircava

Ķīmiķe, sabiedriskā aktīviste

139.

Normunds Sakalovskis

Zemessargs, lauksaimnieks

140.

Agita Švītiņa

Ģimenes ārsts

141.

Arnis Švītiņš

Filologs

142.

Astra Feldmane

143.

Dagnija Liepiņa