Jānis Vaišļa ir uzņemts gaidīšanas sarakstā uz sirds transplantāciju tepat Latvijā, taču, tā kā ar līdzcilvēku atbalstu viņa dzīvības glābšanai jau ir saziedots pietiekami daudz līdzekļu, viņš, visticamāk, jau tuvākajā laikā dosies uz Austriju. Tas nav ne untums, ne neticība Latvijas mediķu spējām – atrast saderīga donora orgānu tik īsā laikā, kas atvēlēts Jānim, Latvijā ir ļoti sarežģīti. To nevar garantēt arī austriešu mediķi, taču izredzes ir vairākas reizes lielākas.

Pirmdienas vakarā ziedojumos Jānim Vaišļam bija savākti jau vairāk nekā 84 000 eiro. Jāņa domubiedrs un draugs Māris Gailis sarunā ar Neatkarīgo pauž lielu pateicību par līdzcilvēku atsaucību un apstiprina, ka līdzekļu jau ir pietiekami, lai risinātu sarunas par Jāņa iekļaušanu transplantācijas sarakstā Austrijas klīnikā Vīnē. «Ļoti novērtējam visu cilvēku – ne tikai draugu un paziņu, bet arī nepazīstamu ļaužu atsaucību,» saka M. Gailis. Papildus nepieciešamo naudu sarūpēs Jāņa draugi, domubiedri, taču sākotnēji, lai uzņemtu slimnīcā, ar saziedotajiem līdzekļiem ir pietiekami. M. Gailis skaidro, ka, protams, ja tas būtu iespējams, Jānim sirds transplantāciju varētu veikt arī Latvijā, taču steidzamu rīcību un nepieciešamību meklēt donoru Eiropā nosaka Jāņa veselības stāvoklis. Viņam ir ļoti smagi, jāelpo ar skābekļa maskas palīdzību, un ārstu prognozes, ja neveic sirds transplantāciju tuvāko pāris nedēļu laikā, ir skaudras. Par labu Austrijai šādās situācijās ir fakts, ka tur dažādu objektīvu iemeslu dēļ gaidīšanas saraksts, ja tā var teikt, virzās uz priekšu raitāk. Tieši Vīnē veica plaušu transplantāciju Zanei Lazdiņai no Ērgļiem. «Jānim vēl pagājušā gadā nekas neliecināja par šādu slimību,» atklāj M. Gailis. «Viņš bija pārbaudījis veselību, un viss bija kārtībā. Šogad slimība parādījās pēkšņi, un tā skāra tieši sirdi, kas darbojas nenormālā režīmā pašlaik... Jānim diagnoze tika noteikta un precizēta Londonā, tur šīs pārbaudes apmaksāja valsts, jo Latvijā tās nevar veikt.»

Gaidīšanas saraksts – Rīgā vai Vīnē – nozīmē: tiklīdz ir donora orgāns, kas ir saderīgs ar pacientu, tā var veikt transplantāciju, taču neviens nevar dot simtprocentīgu garantiju, ka pacientam tik sarežģītā un smagā situācijā pietiks laika. Diemžēl tāda ir dzīves realitāte – situācijas ir dažādas. Zane sagaidīja savas plaušas no donora Eiropā, savukārt Līva un Ieva, kurām arī bija saziedota nauda plaušu transplantācijas operācijai – operācijas dienu nesagaidīja.

Latvijas Transplantācijas centra transplantologs, ķirurgs, arī BaltTransplant Latvijas filiāles vadītājs Jānis Jušinskis Neatkarīgajai pastāstīja, ka sirds transplantācijas Latvijā tiek veiktas un ar labiem panākumiem, šogad pirmoreiz Latvijas vēsturē sirds tika pārstādīta bērnam. «Tiklīdz cilvēks ir gaidīšanas sarakstā, viņš gaida nevis rindā, bet brīdi, vai būs atbilstošs, saderīgs donora orgāns. Tas nenozīmē, ka viņš stāv rindā uz operāciju, ja ir donora sirds, kas atbilst visiem parametriem. Pacientam var operāciju veikt kā pirmajam, arī neraugoties uz to, ka viņš ir rindā devītais,» stāsta transplantologs. Ja ir priekšnoteikums steidzamai operācijai, tad šāds pacients ir prioritārs un orgāna meklēšana tiek paplašināta – sirds tiek meklēta visā Baltijā. «Sirds transplantācija ir valsts programma, ko finansē valsts, un ziedojumi tai nav nepieciešami,» precizē ārsts. Tiesa, Baltijas valstīs (BaltTransplant tīklā) donoru orgānu pieejamība (sirds gadījumā tas ir tikai miris pacients) ir mazāka nekā citur Eiropā, piemēram, Austrija ir Eurotransplant tīklā, kas aptver 300 miljonus iedzīvotāju. Tam piekrīt arī J. Jušinskis: donora sirdi noteikti varētu atrast ātrāk un vēl – Austrijā ir vienkāršāka procedūra sarunām ar piederīgajiem par atļauju izmantot mirušā tuvinieka orgānus transplantācijai. Tāpat tur ir liela uzticība medicīnai kā tādai, turpretim Latvijā pēdējie dati liecina, ka atkal samazinājies gadījumu skaits, kad tuvinieki atļauj izmantot mirušā piederīgā orgānus pārstādīšanai.

30 procenti liedz to darīt. «Taču arī Vīnes klīnika nevar dot 100 procentu garantiju, ka donora orgāns būs uzreiz, ar to jārēķinās,» saka ārsts. Latvija gatavojas ciešākai sadarbībai ar citām Eiropas valstīm šajā jomā, kas ietvertu arī iespējamu donora orgānu apmaiņu, taču, lai tas notiktu, jābūt akreditētai atbilstošai laboratorijai asins paraugu testēšanai. «Mūs ierobežo arī ģeogrāfiskā atrašanās vieta, attālums, sirds transplantācija pēc orgāna paņemšanas jāveic četru līdz sešu stundu laikā, tāpēc līdz Latvijai pat ar lidmašīnu var nepaspēt,» tā J. Jušinskis. Taču ar Lietuvu un Igauniju sadarbība notiek – tikko donora sirds devās uz Lietuvu, jo Latvijā nebija tai saderīga pacienta.

EUROTRANSPLANT

Eurotransplant tīklā, kas apvieno Austriju, Beļģiju, Horvātiju, Vāciju, Ungāriju, Nīderlandi un Slovēniju, sirds transplantācijas gaidīšanas sarakstā ir 1141 pacients (2015. gada 1. decembris), bet 2014. gadā transplantētas 635 sirdis

Avots: Eiropas Komisija, Eurotransplant

Orgānu transplantācija

Transplantācijas gaidīšanas sarakstā Eiropas Savienībā kopumā ir vairāk nekā 63 000* pacientu

No tiem 50 000 gaida nieres transplantāciju

  • 6700 aknu transplantāciju

  • 3500 sirds transplantāciju

  • 2100 plaušu transplantāciju

  • 1300 aizkuņģa dziedzera transplantāciju

2013. gadā Eiropas Savienībā notikušas 31 165 orgānu transplantācijas

Gadā Eiropā notiek ap 2000 sirds transplantāciju

Latvijā līdz šim veiktas 19 sirds transplantācijas